Ja sakām, ka banalitāte ir “nācijas tēva” intelektuālo un
morālo īpašību kritika, tad tas nenozīmē, ka vajadzētu atsacīties vērtēt dotā
kunga rīcību. Protams, to darīt vienmēr būs banāli, jo principā neko jaunu un
oriģinālu nevarēs pateikt. Tiekamies ar intelektuāli un morāli pilnīgi
nepieņemamu būtni, kas apstiprinās šīs būtnes katrā izdarībā. Tomēr klusēt
nedrīkst. “Nācijas tēva” augstais amats nosaka nepieciešamību konsekventi
analizēt amata izpildes gaitu, lai arī cik tas nepatīkami un apnicīgi nebūtu. Nedrīkst
atstāt bez ievērības nevienu viņa izdarību. Banalitāte ir vēlama, un nākas ar
to samierināties. 2019.gada 7.oktobrī internetā varēja lasīt “Levits gandarīts, ka finanšu nozarē Latvijā ir paveikts liels mājas darbs”.
Tas ir odiozs apgalvojums. Nākas iesaukties “Vai viņš ir psihiski slims! Kurš tad nezina, kāda ir
Latvijas noziedzīgā loma pasaules finansu sistēmā! Kurš nezina, ka Latvija
atkal ir uzmanības centrā sakarā ar Baidena nedarbiem! Vai šis "nācijas
tēvs" patiešām ir tik liels nekauņa - nelimitēts nekauņa! Viņš taču ar
savu nekaunību apkauno valsti, tautu, visu pārvēršot kaut kādā smirdošā farsā.
Cik ilgi to pacietīs latvieši? Vai latvieši masveidā patiešām ir tik stulbi, ka
nevērsīsies pret šo nekauņu? Kad zudīs pacietības mērs un šis pseidocilvēks
tiks beidzot padzīts no Rīgas pils?”. Latvijas nonākšana Trampa atlaišanas
kampaņas (impīčmenta) kontekstā atkal spodrina Rīgas banku nožēlojamo slavu;
par impīčmentu ir interese visā pasaulē. Latvija ir nonākusi ASV vēsturē. “Nācijas
tēva" izdarības ir ieguvušas amorāla absurda, amorālas fantasmagorijas
vērienu, kad slimīgās smadzenēs organizētais diskurss nepārtraukti izdala reti
kroplus un morāli apkaunojošus izteikumus. Burtiski tas viss, par ko šis tips
izsakās, ne tikai pilnīgi neatbilst īstenībai, bet iegūst arī morāli ņirdzīgu
pieskaņu. Un tas ir sabiedrībai adresēts ņirdzīgums. Tā ir atklāta ņirģāšanās
par “nāciju”. Un vēl viena nepieņemama “nācijas tēva” izdarība. “Nācijas tēvam”
nekavējoties vajadzēja nosodīt provokatoru Pabriku par vārdiem “Latvijas
leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums" un pieprasīt viņu
padzīt no Rīgas, bet “nācijas tēvs” parādīja gļēva konformista dabu - klusēja.
Nav jāatgādina, ko tradicionāli nozīmē klusēšana. Rīgas pilī tagad sēž smalki
rafinēts mērglis. Rīgas pilī sēž ebrejs, kurš nenosoda holokaustu, nenosoda
vācu nacistu noziegumus pret ebreju un citām tautām, nenosoda “Waffen SS” lomu
šajos noziegumos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru