Uz jautājumu "Kāpēc latvieši ir nonākuši līdz klajai tumsonībai,
arhaiskai mežonībai, marasmatiskam prāta aptumsumam?" nāksies atbildēt.
Atbilde noteikti būs komplicēta. Noteikti tiks atzīts, ka būtisks faktors kļuva
princips "muļķi māca muļķus". Ja padomju laikā izglītības saturs
balstījās uz krievu izglītības ļoti augsto līmeni, tad pēcpadomju laikā tas
sāka balstīties uz vietējo līmeni, atsakoties nelietīga biznesa interesēs
(sveiciens parvēnijiem kilblokiem) no padomju laika mācību grāmatām, krievu
zinātnes sasniegumiem, krievu pieredzi didaktikā, pedagoģijā utt. Pēcpadomju
laikā mācību grāmatas sāka masveidā rakstīt izveicīgi skolotāji, kas principā
ir nonsenss. Saprotams, ka skolotāji rakstīja tā, lai viņiem būtu vieglāk
strādāt. Proti, visu manāmi vienkāršoja. Rezultāts bija tikai viens: muļķi
rakstīja muļķiem, jo vienkāršotais saturs tautu dzina atklātā idiotismā. Daži jautājumi ir ļoti aktuāli. Kurā dzīves segmentā
latviešu inteliģence var nodrošināt kompetentu rīcību? Vai ir kāds dzīves
segments, kurā latvieši rīkojas atbilstoši veselajam saprātam, atbilstoši
zinātniskajam līmenim, atbilstoši loģikas kārtulām? Taču labi ir zināms, kāda
tumsonība, mežonība, nekompetence ir sastopama latviešu rīcībā, sākot ar
"Nācijas debilo tēvu" (NDT) un beidzot ar apkaunojošo neprasmi veikt
atkritumu izvešanas darbu. Pat negribas ticēt, ka var būt tik masveidīga
latviešu aprobežotība, neattīstība, stulbums, idiotija, debilitāte. Tas viss,
kas tika panākts ar latviešu "kultūras tautas" veidošanu līdz
80.gadiem, "brīvvalstī" ir izkūpējis alkātībā, zagšanā, nodevībās,
nelietībās, šarlatānismā, imbecilā darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Kāpēc tā
notika? Vai iemesls ir tikai VDK/PSKP morālo kastrātu noziedzīgā ideoloģija
"perestroikas/atmodas" laikā un arī vēlāk, kategoriski noliedzot
iepriekšējo kultūras mantojumu un sociumā iepotējot pamatīgu naidu pret
pagātni? Jeb varbūt visu nosaka latviešu šķidrā mentalitāte, kas veidojusies
gadsimtiem ilgi un nav spējīga pretoties dažādiem smirdīgiem materiālistiskiem,
amorāliem, perversiem vilinājumiem, kad pat valstiskā neatkarība vairs nav
nekādā cieņā? Vai patiešām latviešu kultūras uzplaukumā 70.gados galvenā loma
bija "Maskavas stingrajai rokai" un krievu kultūras svētīgajai
klātbūtnei, slāpējot latviešu mentalitātes destruktīvās tendences un atbalstot
latviešu radošumu? Ar šiem jautājumiem nāksies nodarboties, ja vēl ir vērts
lolot cerību kaut ko saglābt tautas veidolā. Daži jautājumi ir ļoti aktuāli. Kurā dzīves segmentā
latviešu inteliģence var nodrošināt kompetentu rīcību? Vai ir kāds dzīves
segments, kurā latvieši rīkojas atbilstoši veselajam saprātam, atbilstoši
zinātniskajam līmenim, atbilstoši loģikas kārtulām? Taču labi ir zināms, kāda
tumsonība, mežonība, nekompetence ir sastopama latviešu rīcībā, sākot ar
"Nācijas debilo tēvu" (NDT) un beidzot ar apkaunojošo neprasmi veikt
atkritumu izvešanas darbu. Pat negribas ticēt, ka var būt tik masveidīga
latviešu aprobežotība, neattīstība, stulbums, idiotija, debilitāte. Tas viss,
kas tika panākts ar latviešu "kultūras tautas" veidošanu līdz
80.gadiem, "brīvvalstī" ir izkūpējis alkātībā, zagšanā, nodevībās,
nelietībās, šarlatānismā, imbecilā darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Kāpēc tā
notika? Vai iemesls ir tikai VDK/PSKP morālo kastrātu noziedzīgā ideoloģija
"perestroikas/atmodas" laikā un arī vēlāk, kategoriski noliedzot
iepriekšējo kultūras mantojumu un sociumā iepotējot pamatīgu naidu pret
pagātni? Jeb varbūt visu nosaka latviešu šķidrā mentalitāte, kas veidojusies
gadsimtiem ilgi un nav spējīga pretoties dažādiem smirdīgiem materiālistiskiem,
amorāliem, perversiem vilinājumiem, kad pat valstiskā neatkarība vairs nav
nekādā cieņā? Vai patiešām latviešu kultūras uzplaukumā 70.gados galvenā loma
bija "Maskavas stingrajai rokai" un krievu kultūras svētīgajai
klātbūtnei, slāpējot latviešu mentalitātes destruktīvās tendences un atbalstot
latviešu radošumu? Ar šiem jautājumiem nāksies nodarboties, ja vēl ir vērts
lolot cerību kaut ko saglābt tautas veidolā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru