Par pestītāju

Ārzemju medijos tiek apspriesta armijas iejaukšanās pandēmijas laikā, padzenot parlamentu, valdību un pārņemot varu. Pagaidām tiek apspriestas ASV armijas aktīvās līdzdalības perspektīvas pandēmijas laikā. Skaidrs, ka tēma ir ļoti aktuāla, jo politiķu bezatbildīgā histērija un nekompetence vadīt nāciju ārkārtējos apstākļos labi nebeigsies. Uz Zemes ir daudzas vietas, kur vienmēr ir bijusi vairāk vai mazāk izteikta konfrontācija starp ģenerāļu racionālismu un politiķu iracionālismu. Uz Eiropu tas mazāk attiecas. Spilgts piemērs ir Turcija, kur ģenerāļu racionālismu papildina nacionālais patriotisms un impēriskās ambīcijas. 15.maijā Ulmani arī atbalstīja armija, kaut gan Balodis nebija apmierināts ar Ulmani. Viņš juta, ka Ulmanis reiz teiks slavenos nodevīgos vārdus “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās”. Taču ģenerāļa racionālisms, naids pret politiķu politisko un valstisko analfabētismu bija svarīgāks par personāliju īpašībām. Vai šodien armija būtu spējīga padzīt "583 darāmo darbu" mērkaķus un ņemt varu savās rokās? Neticu! Armijā pastāv tāda pati zagšana un bezjēdzība (lūžņu iepirkšana) kā politiskajā valdībā. Turklāt latviešu populācijas militārā kontingenta intelektuālā un fiziskā kondīcija nav piemērota nacionāli svētīgu uzdevumu veikšanai. Aizsardzības ministrs ir rūdīts nelietis un cilvēciskais kroplis. Tādu priekšnieku spēj atbalstīt un klausīt tikai adekvāti virsnieki. Taču pats ņiprākais ir jautājums “Vai latvieši ir pelnījuši kāda pestītāja palīdzību?”. Aizvadītie 30 un vairāk gadi nemitīgā zagšanā, organizētajā noziedzībā, nacionālajā nodevībā, bezprāta iekšējā un ārējā politikā, nacionālās suverenitātes necienīšanā, amerikāņu dibena laizīšanā, inteliģences pagrimumā nekādi nevar veicināt pozitīvu atbildi. Stāvoklis ir tik jestrs, ka latviešus var pat ellē neielaist, kad pienāks pasaules gals.