Attīrīšanās

Tas, ko nepieciešams dēvēt par attīrīšanos, nenotiks. Tas nav individuāls viedoklis. PSRS bijušās tautas turpinās dzīvot uz saviem kriminālajiem, amorālajiem, necienīgajiem, bezjēdzīgajiem, netaisnīgajiem „perestroikas” izveidotajiem dzīves pamatiem, kurus cementē noziegumu brīvība kā dzīves filosofija un tiesiskās bāzes pamatprincips. Kāpēc tā notikts, ja visi saprātīgi domājošie cilvēki atzīst savas šodienas dzīves pamatu fundamentālo netīrību? Tā notiks tāpēc, ka „perestroika” acīmredzot ievada jaunu dzīves kārtību – jaunu cilvēcisko attiecību modeli un jaunas sociālās organizācijas (valsts) formas rašanos. Jaunajam modelim un jaunajai formai nav antagonistiskas attiecības ar noziegumu brīvību, kriminālo dzīves kārtību un kriminalitāti cilvēciskajās attiecībās. Jaunais modelis un jaunā forma nav nesamierināms pretinieks noziegumu brīvībai kā dzīves filosofijai un tiesiskās bāzes pamatprincipam. Gluži pretēji. Starp abām pusēm valda ideāla komplementaritāte. Kāds iemesls pesimismam? Iemesls ir „perestroikas” unikālais raksturs. Cilvēces vēsturē vēl nebija zināma sociālā organizācija (valsts izveidošana) noziedzīgai darbībai, apzināti izveidojot valsti, lai pastrādātu visu iespējamo tipu noziegumus, sākot ar tautas materiālo bagātību, dabas bagātību laupīšanu un beidzot ar garīgo laupīšanu, tautai apzināti nolaupot visdažādākās dzīves vērtības – morālās, garīgās, estētiskās u.c. „Perestroika” ir unikāla parādība cilvēces vēsturē. Tās ūnikums vedina domāt par sākumu kaut kam radikāli jaunam cilvēces virzībā. „Perestroikas” noziedzīgās „inovācijas” principā atbalsta cilvēces pārējā daļa. Tas ir ļoti svarīgi. Tātad „perestroikai” ir konģeniāls potenciāls, un tās noziedzīgā būtība ir garīgi radniecīga cilvēcei. Vismaz tāda ir tendence, kas nostiprinās. Rietumi no Putina 2000.gadā gaidīja attīrīšanos. Rietumi tolaik saprata „perestroikas” fundamentālo netīrību. Taču attīrīšanās nenotika; Putins tūlīt paziņoja, ka „privatizācija” netiks pārskatīta, un Rietumi ar to samierinājās, krieviem publiski nepārmetot šausmīgās noziegumu brīvības ieviešanu. Pats par sevi saprotams, ka noziegumu brīvība cilvēcei ir ievērojami bīstamāka parādība nekā, piemēram, nacisms, kas galvenokārt aptver tikai garīgi etnisko sfēru etnocīda formātā. Noziegumu brīvība turpretī aptver cilvēka esamības abus galvenos segmentus – garīgo un materiālo. Nevēlēšanās vērsties pret noziegumu brīvību liecina par ļoti dziļas antropoloģiskās transformācijas sākumu. Sen zināms, ka neattīstīti un morāli nestabili hominīdi (etnosi) negatīvas izpausmes pārņem visātrāk un visenerģiskāk, jo negatīvas izpausmes neprasa lielu garīgo piepūli un intelekta apjomu.