Pie jaunajiem latviešiem apzīmējumi „trollis” un „trollings” neder. Pie jaunajiem latviešiem ir vajadzīgi citi apzīmējumi. Iespējams, iederās „tašķis” un „tašķīšanās”. Bet varbūt „vēmeklis” un „vemšana”. Var piedāvāt „smirdoņa” un „smirdēšana”, „pļūtītājs” un „pļūtīšana”. Skandināvu folklorā trollis ir pārdabiska mežu un kalnu būtne milža vai pundura izskatā. Mūsdienās troļļa tēls Skandināvijā tiek interpretēts romantiski simpātiskā veidā. Arī internetā „trollings” asociējās ar patīkamu čalošanu. Taču pie jaunajiem latviešiem „trollings” nav patīkama čalošana. Jaunais latvietis, pateicoties savai vispārējai neattīstībai, mežonībai, neinteliģencei, neizglītotībai, literāri radošajam trulumam, lingvistiskajai kroplībai, bezizmēra stulbumam un bezizmēra nekaunībai, naidam pret zināšanām un talantu, kā parasti citur izdomātu un citur ieviestu garīgo formātu savā sētā ir pārvērtis par mēslu čupu, savā darbībā atkal panākot kaut ko pretīgu, atbaidošu, smirdošu, bezjēdzīgu, nekulturālu. Jaunais latvietis „trollingu” ir transformējis atbilstoši savām cilvēciski nevērtīgajām smadzenēm un atbilstoši sava gara un dvēseles primitīvismam, vulgaritātei, amorāliskumam, kā arī atbilstoši pēcpadomju laika izglītības, audzināšanas, zinātnes, garīgās kultūras grandiozajai devalvācijai un degradācijai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru