Latviešu mentalitāti ļoti labi raksturo bibliotēkas lieta – Gaismas pils. Raksturo latviešu noslieksmi uz sentimentāli simbolisko orientāciju, ar ko tiek aizstāta lietu un parādību ontoloģiskā uztvere un izpratne. Lietu un parādību sistēmiskās un strukturālās izpratnes vietā stājās emocionāli primitīva un virspusēja lietu un parādību interpretācija, kas praktiski izvēršās sentimentāli simboliskās izdarībās, kurām ar lietu un parādību būtību un dziļāko jēgu nav nekāda sakara. Jau pats bibliotēkas celtniecības projekts (autors ir latvietis) ir pakļauts nevis ēkas attiecīgajai funkcionālajai vajadzībai, bet minētajai sentimentāli simboliskajai orientācijai – asociācijām ar literāri folkloristisko tēlu “stikla kalnu”, “gaismas pili”. Tāpēc ēkā acīmredzot funkcionāli lietderīgā platība ir mazāka nekā reālajai bibliotēkas darbībai piemērotā platība. 2014.gada 18.janvārī Nacionālā bibliotēka organizē akciju “Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde”, lai cilvēki stātos plecu pie pleca un padotu grāmatas no vecās bibliotēkas uz jauno Gaismas pili. Akcija ir interesanta. Pasaulē ir daudz precedentu. Tā noteikti tiks tā organizēta, ka neviena grāmata netiks nozagta. Kā redzams, akcija ir tipisks sentimentāli simbolisks pasākums, ārēja izdarība bez dziļākas pamatotības un reālās vienotības. Cita lieta, ja tādu akciju organizētu ebreji, priekš kuriem grāmata ir galvenais viņu eksistencē. Latviešu vienaldzība pret grāmatu un pie tam grāmatu kā intelektuālo fenomenu ir labi zināma. Īpaši tagad, kad tauta ir palaista brīvsolī un tās garīgo virzību neviens neuzrauga un nevada. Lasītāju skaits bibliotēkās ir katastrofāli samazinājies. Iespējams, Gaismas pilī ieradīsies galvenokārt Amerikāņu informācijas centra apmeklētāji, jo mūsu jaunie patīkamie saimnieki jau ir izteikuši vēlēšanos zombēt gaišās latvju tautas atvases no Gaismas pils. Amerikāņi zina, ko dara. Viņu organizētā zombēšana nekādā gadījumā nav pusmežoņu sentimentāli simboliska ākstīšanās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru