piektdiena, 2017. gada 18. augusts

Ģenialitāte

Virs Aušvices vārtiem ir uzraksts “Arbeit macht frei” (darbs dara brīvu). Uz visiem Latvijas robežstabiem tagad ir jābūt uzrakstam “Zagšana dara brīvu”. Katram, kurš ierodās Latvijā, ir jāzina latviešu dzīves kredo. Tāds uzraksts ir pamatoti vajadzīgs. Latvija esot latviešu valsts. Latvieši to cītīgi akcentē. Taču latvieši katru dienu jau 25 un vairāk gadus cītīgi akcentē arī to, ka valsts viņiem ir zagšanas platforma. Latviešiem sava neatkarīga valsts ir vajadzīga vienīgi netraucētai zagšanai. Latviešiem valstiskā neatkarība sākās un beidzās tikai saistībā ar zagšanu. Ja latvieši var zagt, tad tā ir laba valsts iekārta. Ja zagt kāds neļauj, tad tā ir slikta valsts iekārta. PSRS periodā latviešiem zagt neļāva. Tāpēc latvieši naidīgi izturās pret PSRS periodu. Formāli dāvinātā valstiskā neatkarība pēc PSRS sabrukuma patika latviešiem, jo viņi drīkstēja neierobežoti un nesodīti zagt. Atsakoties no valstiskās neatkarības, ES latvieši iestājās ar entuziasmu divu iemeslu dēļ: 1) ES centrs neliegs latviešiem turpināt zagt; 2) ES paver jaunas zagšanas iespējas, jo latvieši varēs apzagt ES piešķirtos finansu līdzekļus. Latviešu mediju saturs faktiski ir latviešu zagšanas hronikas. Medijos jau 25 un vairāk gadus stāsta par latviešu zagšanu. Droši var apgalvot, ka latviešiem brīvība (politiskā, individuālā, cilvēktiesību) asociējās ar noziegumu brīvību – iespēju netraucēti masveidā zagt, bez sirdsapziņas pārmetumiem viens otru apzogot, sākot ar dzemdību namiem un beidzot ar apbedīšanas birojiem. Latvieši zog visur un zog visu – apzog valsts budžetu, apzog pašvaldību budžetu, apzog ražošanas firmas, visdažādākā veida klientus, sabiedriskās organizācijas, starptautiskos fondus, apzog bērnudārzus, skolas, augstskolas, slimnīcas. Latvieši nekautrējās apzagt ne tikai viens otru, bet arī nekautrējās apzagt ārzemniekus un vietējos cittautiešus. Latvieši zog ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Latvieši nekautrējās apzagt zīdaiņus, bērnus, pensionārus, invalīdus, bāreņus, slimniekus, mirušos. Latviešu populācijā zog visu galveno sociālo kārtu pārstāvji – inteliģence, “jaunburžuāzija”. Zog visu profesiju pārstāvji – ārsti, skolotāji, pasniedzēji, menedžeri, ierēdņi. Vislielākie zagļi ir latviešu “politiķi” un valsts struktūru ierēdņi, kuru pienākums ir nodrošināt kārtību, nodokļu maksāšanu, tiesiskumu, muitas operācijas u.tml. Latviešu populācijā valda stabila likumsakarība: jo lielāks ir cilvēka amata pienākums cīnīties pret noziedzību, jo lielāks un izveicīgāks šis cilvēks ir zagšanā. Latvietis zagļu ķērājs pats ir ļoti kompetents zaglis. Viskompetentākie zagļi ir zagļu ķērāju priekšnieki. Organizētā noziedzība ir latviešu zagļu korporatīvā pamatforma – slavenais un cienījamais Astoņkājis. Tādējādi bez bēdām var secināt: latviešu kriminālā ģenialitāte ir zagšanas ģenialitāte.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru