Tagad, kad viena saita saimnieks nosauca savus ienākumus mēnesī, daži man jautā par honorāra apjomu. Nākas izskaidrot vietējo tautisko specifiku. Vispirms ir jāpaskaidro, ka latviešu intelektuālis ir ideālists un vienmēr par honorāru nerunā. Viņš parasti raksta par velti. Kāpēc? Tāpēc, ka latvietim intelektuāli teksti vispār nav vajadzīgi. Latvietim ir vienalga, vai eksistē intelektuāli teksti jeb neeksistē. Latvietis par intelektuālu tekstu nekad nemaksās. Ja es vai kāds cits tāpēc nerakstīs, latvietim par to nav ne silts, ne auksts. Latvietim, atkārtoju, intelektuāli teksti nav vajadzīgi. Viņš par tiem nemaksās un neraudās, ja tie netiks rakstīti. Tāpēc esam ideālisti, rakstām priekš tautas par velti, kaut gan tautai tas nav vajadzīgs un tā to nekad nenovērtēs. Latvieši ir tauta, kura eksistē bez intelektuāliem darbiem, intelektuālās produkcijas. Latvieši ir laimīga tauta, jo smadzenes netiek piepūlētas ar intelektuālām abstrakcijām. Smadzenes tiek piepūlētas vienīgi ar zagšanas un blēdību shēmām, kā arī mietpilsoniskām muļķībām. Latvietis tāds paliks līdz savam galam vai pasaules galam. Manas grāmatas latvieši nekad nav atbalstījuši. Pat pirmo grāmatu par Latvijas kultūras vēsturi neatbalstīja. Tāpēc man ir tiesības šo tautu uzskatīt par cūkmaisījumu un pilnīgi nevērtīgu tautu, kaut gan šajā ziņā neesmu un nevaru būt oriģināls. Citi jau sen to saprata.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru