Lāčplēša dienas (11.XI) sakarā ļoti būtiski ir divi momenti. Rīgas sargāšanā Bermonta uzbrukuma laikā piedalījās no krievu kara gūstekņiem izveidotas vienības. Rīgas jūras līcī reidā stāvēja franču karakuģi un angļu karakuģi „Dragon” un „Ventureus”. Ar lielgabaliem šāva uz bermontiešiem gan franču, gan angļu karakuģi. Rīgas aizstāvēšanā visu izšķīra angļu virsnieka Alfrēda Berta rīcība. Angļu ģenerālis sērs Alfrēds Berts pēc aiziešanas pensijā izveidoja biedrību „Friends of Latvia”. Pirms II Pasaules kara viņš viesojās Latvijā. Taču latviešu politiskā elite par viņu neinteresējās. Valsts galvenie sargi („lāčplēši”) gribēja būt paši latvieši. Baltvācu kritizētā latviešu nepateicība spilgti izpaudās arī XX gs. sākumā. Mūsdienās latvieši A.Berta un citu tautu pārstāvju būtisko līdzdalību LR vēsturē vispār ignorē. Faktiski – nemaz nezina, jo latviešu vēsturnieki LR vēsturi vienmēr ir sacerējuši ļoti kroplīgi – atbilstoši „nacionālajām interesēm”. Tas ir pirmais moments. Otrais moments ir amizants. Latvieši faktiski izglāba boļševiku varu, nodrošinot PSRS izveidošanos 1922.g. Latvieši neļāva Bermontam doties uz Pēterburgu un likvidēt boļševiku varu. Krievijas vēsturnieki tagad par to raksta kritiski. Tādējādi Lāčplēša diena ir arī savdabīgi svētki boļševikiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru