pirmdiena, 2017. gada 21. augusts

Prezidents

Tagad ir pienākusi kārta Valsts prezidentam.Nesen uzzinājām par kāda bijušā premjerministra un ministra garīgo neveselību, kā arī citu politisko reptīļu mentālo stāvokli. Bet tagad nākas šaubīties par visaugstākās amatpersonas garīgo līdzsvarotību. Faktiski tālāk nav kur iet. Visas rezerves izsmeltas. Esam visaptveroši secinājuši, ka Latvijas valsts ir garīgi slimu tipu pārziņā. Tāpēc organisks ir jautājums, vai šī tauta/nācija ir pietiekami garīgi normāla vispār? Kur vēl ir iespējama tāda saruna par valsts augstākās varas garīgo nelīdzsvarotību? Kur vēl tā notiek? Tiesa, tiek runāts par eiročinavnieku zemo intelektuālo kapacitāti. Mēs zinām, kāda tā ir “mūsējiem” – Piebalgam, Vaiderei u.c. Bet tas nav viens un tas pats. Starp vājpŗātu un prāta mazspēju nevar likt vienlīdzības zīmi. Vārdu sakot, tautai/nācijai ir tagad godīgi jāatzīst, ka tā nav spējīga ne uz ko nopietnu. Lai galīgi nesabruktu, tautai/nācijai ir nekavējoties jāgriežās pēc medicīniskās palīdzības, aicinot no malas kādu spēku pārvaldīt zemi, bet tādējādi galvenais – palīdzēt tautai/nācijai glābt to, ko vēl var glābt.Tāpēc pašlaik kāda sociālā vērtība var būt tikai tai sabiedriskajai grupai (kustībai), kura drosmīgi un paškritiski atzīs tautas/nācijas politisko impotenci un aicinās palīgā “varjagus”, kā jau to kādreiz darīja šīs puses iezemieši pirms daudziem gadsimtiem.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana