Lāčplēši

Portālā „Pietiek” 2017.g.17.sept. tika ievietots teksts sakarā ar viena „Helsinki-86” aktīvista nāvi. Ierakstīju komentāru. Cits anonīms komentētājs mani nosodīja. Atbildē citēju pašus „lāčplēšus”. Kopumā radās šāds teksts. Mitoloģija, reliģija, ideoloģija - lūk, galvenie kompleksi sabiedrības zombēšanai, kas ir bijusi aktuāla nepieciešamība visos laikmetos, bet īpaši tajās reizēs, kad varai pār sabiedrību (tautu, nāciju) nav leģitīms raksturs vai vara ir iecerējusi kādu grandiozu sociālo, nacionālo, politisko, ģeopolitisko nelietību. "Perestroika" ir unikāla nelietība cilvēces vēsturē, tāpēc tās praktiskie realizētāji joprojām turpina muļķot sabiedrību, stāstot par saviem varoņdarbiem "kantora" uzdevumā. T.s. Helsinku grupas veidošana "kantorim" pašam noteikti bija zināms pagrūts notikums, nespējot izmantot aprobētu materiālu. Tāpēc, domājams, pie mums tika atlasīti totāli nepiemēroti tipi - neizglītoti, aprobežoti,nelietīgi tendēti mēsli, kuri nekādi nevar tikt saistīti ar to intelektuāli piesātināto darbību, kāda bija pazīstama ārzemēs intelektuāļu aprindās. Tas ir saprotams: mūsu lāčplēši turpinās tēlot lāčplēšus līdz kapa malai, kā arī šie nožēlojamie mēsli līdz kapa malai turpinās savā starpā strīdēties par to, kurš ir vislielākais "Lāčplēsis". Par to internetā liecina zemiskie strīdi sakarā ar dotā "varoņa" nāvi. Kā parasti, latviešu lielākie mēāsli ir gļēvuļi - slēpjās aiz "nikiem", jo ir bailīgi, nepārliecināti. Par to latviešus ļoti mīl krievi, poļi, ebreji, baltkrievi. Tagad arī franči, angļi, amerikāņi,itāļi, spānieši, jo ES šie latvieši tagad ir slaveni ar savu nodevību un eiropeisko vērtību neatzīšanu, pielienot pederastībā apstulbušajiem amerikāņu izvirtuļiem politikā. Kas attiecās uz „lāčplēšiem”, tad, lūk, ko vieni „Helsinku lāčplēši” raksta par citiem „Helsinku lāčplēšiem”: „Sveiks, Linard ! D. Īvāns mani ir uzaicinājis 23.martā LTF muzejā piedalīties seminārā par H-86 kā pretimstāvētāju grupas locekļiem Rožkalnam un Pupuram. Pirmais tajā nekad nav sastāvējis, otrais izslēgts no grupas 1988. g. pavasarī par mēģinājumu izmantot esamību grupā, lai varētu bez sarežģījumiem emigrēt.Kā viņus politiski iznīcinātu man ir pietiekoši materiālu.Tomēr punktu visam pieliktu Pupura vēstule Tev, kurā bija ļoti daudz necenzētu lamuvārdu, ieskaitot sūkāšanuu.t.t.. Par nožēlu vēstuli neesmu saglabājis.Ņemi vērā, ka šis subjekts mēģinās atkal nākošgad startēt no NA Saeima vēlēšanās Šīs personāžas pēdējā gadā tiek popularizētas. Domāju, ka Tev skaidrs, kuriem spēkiem tas ir izdevīgi. Ja Tu varētu to vēstuli man atsūtīt ar Pupuru kā iespējamo Trīszvaigžņu ordeņa nēsātāju vai deputātu būtu uz visiem laikiem pielikts punkts. Arī ar t.s. disidentu Rožkalnu. Labi būtu, ja tai saietā būtu Raimonds Bitenieks.Visu to labāko . Juris [Vidiņš]”. Un, lūk, kādu „nekrologu” sacerēja viens „lāčplēsis” par otru „lāčplēsi”: „Uzticams Maskavas čekas pakalpiņš, kurš vēlēja man nāvi un pat piedalījās manis likvidēšanā, nu pats aizgājis ceļu, kuru vēlēja man. Nevēlu viņam ne labu ne sliktu, bet tikai to, ko pats “godam” nopelnījis. Nodevība, narkotikas un alkohols bija tie, kas pieveca vīru pašos spēka gados…. .”