Protams, cilvēce nesastopas pirmo reizi ar zagšanu kā
kultūras elementu. Zagšana kā kultūras elements ir bijis sastopams arī citu
tautu kultūrā dažādos laikmetos un dažādos kontinentos. Turklāt Latvijas
teritorijā bez latviešiem dzīvo vēl viena etnosa pārstāvji, kuriem zagšana ir
stabils un pozitīvs kultūras elements. Tāpat cilvēce ir sastapusies ar pieeju,
kad cilvēku darbības intelektuālās formas nenosaka piederību elitei un elites
sastāvu. Tas plaši izpaužas mūsu laikmetā, kad valdošais politiskais spēks ir
neformālie klani, kliķes, slepenas transnacionālās apvienības. Ja kādreiz
valdošais politiskais spēks bija šķira, kā arī par valdošo politisko spēku
varēja uzskatīt personības ar izteiktu sociālo domāšanu un iniciatīvu, tad
mūsdienās tā vairs nav. Valda neformāli varas grupējumi, kurus ne reti dēvē par
oligarhu grupējumiem. Šodienas Latvijā unikāla parādība nav arī tautas
inteliģences jeb elites fundamentālā nevērtība un tautas inteliģences jeb
elites degradācijas progress. Inteliģences jeb elites degradāciju principā
neviens nevar apturēt, ja tautā neeksistē kontrelite, kā tas ir latviešu tautā.
Kontrelite piespiež eliti pilnveidoties, paškritiski vērtēt sevi, audzināt sev
elitāru maiņu. Ja tautā nav kontrelites, tad elite var degradēties neierobežoti
plaši un neierobežoti dziļi. Degradācijas process plūst brīvi savā vaļā bez
kontroles, velmes degradāciju ierobežot, savaldīt. Elitē iestājas tāda
psiholoģiskā atmosfēra, kad elite pārstāj vispār rūpēties par savu kvalitāti un
beigu beigās nemaz nav spējīga apjēgt savu totālo nevērtību. Šodienas Latvijā
tas ir ļoti uzskatāmi. Jau apmēram 10 gadus ir apklususi žēlošanās par
personību trūkumu valsts pārvaldei. Tāda žēlošanās bija populāra 90.gados.
Tagad tā jau sen vairs nav sastopama. Tas var apliecināt tikai vienu mentālo
stāvokli: elite ir ne vien samierinājusies ar personību trūkumu, bet ir laimīga
ar savu tagadējo kvalitāti. Personības ar savu morālo un intelektuālo prasīgumu
un kritiskumu nemaisās pa kājām „orgāniem”, „dzimuma-aspektiem”, „par-politikas”
idiotiem, „jābūtības dimensijas” murgotājiem. Latviešu kultūras stabilais un
pozitīvais elements zagšana tiek „elitāri” vadīts bez jebkādiem traucējumiem. Latviešu varas inteliģences kleptomānija
var plaukt un ziedēt. Turklāt nav jāgaida nakts, kā tas bija pieņemts senajā
Romā: clam, obscuro et plerumque nocte,
kad zaga slepeni tumsā galvenokārt naktī...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru