Skaidrs, ka latviešu savvaļā palaistā "miljona"
attīstības līmenis ir atbilstošs gatavībai degradēt jebkuru kultūras elementu.
Kāpēc lai dziesmu svētki būtu izņēmums un tos neapsmirdinātu ar tipiski
latviskām izdarībām - stulbumu un zagšanu. Viss, kas notiek, organiski atbilst
latviešu "miljona" morālajam un intelektuālajam līmenim. Vācieši
velti iemācīja latviešiem kora dziedāšanu. Alfrēds Rozenbergs to saprata jau sen. Naiva ideja ir
biļešu tirdzniecību uzticēt ārzemniekiem. Latvieši ir ģenētiski talantīgi
apveltīti zagļi, un zagšana (visplašākajā nozīmē) ir latviešu kultūras stabils
elements. Noteikti apmānīs arī ārzemniekus, inovatīvi izdomājot jaunus
paņēmienus savas plebejiskās alkātības izbaudīšanai. Atceros 1973.gadu.
Strādāju Talsu muzejā. Tas man un muzejam bija dziesmu svētku gads. Līdz
lielajiem pasākumiem Rīgā staigāju pa lauku mājām un vācu dziesmu svētku
vēsturiskos materiālus. Atradu un muzejam cilvēki ar prieku nodeva pat vairākus
"ulmaņlaiku" koru karogus, kurus burtiski izcēla no pūra lādes. Mans
daudzu mēnešu vākums deva iespēju mūsu muzejā noorganizēt Dziesmu svētku
piemiņas izstādi. Tolaik bija pavisam cita atmosfēra ap Dziesmu svētkiem nekā
šodien. Protams, jāsaprot, ka vispārējā tautas/rases degradācija nesaucē
nevienu kultūras atzaru. Viss tiek apcūkots ar prastu mantkārību, „biznesu”,
stulbumu, nelietīgām mahinācijām. Latviešu „miljonam” nav nekas svēts, par ko „akadēmiķi”
turpina muldēt „latviskās identitātes” sakarā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru