pirmdiena, 2018. gada 5. marts

Apcūkošana


Skaidrs, ka latviešu savvaļā palaistā "miljona" attīstības līmenis ir atbilstošs gatavībai degradēt jebkuru kultūras elementu. Kāpēc lai dziesmu svētki būtu izņēmums un tos neapsmirdinātu ar tipiski latviskām izdarībām - stulbumu un zagšanu. Viss, kas notiek, organiski atbilst latviešu "miljona" morālajam un intelektuālajam līmenim. Vācieši velti iemācīja latviešiem kora dziedāšanu. Alfrēds Rozenbergs to saprata jau sen. Naiva ideja ir biļešu tirdzniecību uzticēt ārzemniekiem. Latvieši ir ģenētiski talantīgi apveltīti zagļi, un zagšana (visplašākajā nozīmē) ir latviešu kultūras stabils elements. Noteikti apmānīs arī ārzemniekus, inovatīvi izdomājot jaunus paņēmienus savas plebejiskās alkātības izbaudīšanai. Atceros 1973.gadu. Strādāju Talsu muzejā. Tas man un muzejam bija dziesmu svētku gads. Līdz lielajiem pasākumiem Rīgā staigāju pa lauku mājām un vācu dziesmu svētku vēsturiskos materiālus. Atradu un muzejam cilvēki ar prieku nodeva pat vairākus "ulmaņlaiku" koru karogus, kurus burtiski izcēla no pūra lādes. Mans daudzu mēnešu vākums deva iespēju mūsu muzejā noorganizēt Dziesmu svētku piemiņas izstādi. Tolaik bija pavisam cita atmosfēra ap Dziesmu svētkiem nekā šodien. Protams, jāsaprot, ka vispārējā tautas/rases degradācija nesaucē nevienu kultūras atzaru. Viss tiek apcūkots ar prastu mantkārību, „biznesu”, stulbumu, nelietīgām mahinācijām. Latviešu „miljonam” nav nekas svēts, par ko „akadēmiķi” turpina muldēt „latviskās identitātes” sakarā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru