Muļķu mentalitāte

Tumsonību veicina arī muļķu īpatsvars. Muļķu mentalitāte ir smalka tēma. Par muļķu mentalitāti nav viegli runāt, jo nav precīzi definējams sarunas priekšmets. Nav skaidri zināms, kurus drīkst nekļūdīgi dēvēt par muļķiem. Folklorā muļķi ir dzīvē veiksmīgi cilvēki un realizē visas ieceres. Tāpēc Šklovskis ieteica ļoti rūpīgi pētīt muļķu būtību. Flobērs par muļķiem asprātīgi atzina „brīvdomātājus”. Latviešu jaunaudzes par muļķiem uzskata tos, kuri neprot zagt un iztiek bez stulbībām. Sena paruna rekomendē pret lišķīgiem un pakalpīgiem muļķiem izturēties ar lielāku piesardzību nekā pret ienaidniekiem. Dievs pret muļķību ir bezspēcīgs, un nekaunas par to atzīties visai cilvēcei. Katrā gadījumā viens ir skaidrs. Muļķis ir sociāls tips, un muļķim var būt liela sociālā loma. Muļķis ir sociālo procesu sastāvdaļa. Bet vēl ir viens stabils novērojums. Tikai muļķim nepatīk, ka viņu nosauc par muļķi. Tādā gadījumā muļķis agresīvi reaģē. Gudrs cilvēks parasti nereaģē, ja viņu nosauc par muļķi. Gudrs cilvēks var par to priecāties. Tātad viņā ir gudrība, kuru apskauž muļķis, un muļķis savas mazvērtības iespaidā nolamā gudru cilvēku. Gudrs cilvēks ar muļķi nekad nepolimizē, lai pats nekļūtu muļķis. Komunikācija ar muļķi ir garīgi neveselīga nodarbošanās. Muļķis vienmēr tiecās pēc polemikas, ja kāds viņu nodēvē par muļķi. Smalkajai tēmai par muļķu mentalitāti noteikti ir ne tikai individuāla amplitūda, bet arī kolektīva (etniskās, sociālās grupas) amplitūda. Arī par to nav viegli runāt, un zinātne par muļķu mentalitāti gandrīz neko nav pateikusi. Interesanti, ka pašlaik pie mums muļķu lomai (mentalitātei) ir ļoti būtisks politiskais pavērsiens. Latviešu muļkiem dārgā Maija Kūle teiktu – „politiskā jābūtības dimensija” ar noteiktu scenāriju. Pēc kārtējās ievēlēšanas Putins aicinās Trampu izvest NATO no Baltijas. Tātad arī no Latvijas. Visticamākais, Tramps to klusi izdarīs. Krievu unikālais jaunais ierocis jau pašlaik ir galvenais un vienīgais arguments NATO aizvākšanai. Ja Tramps to nedarīs, tad Krievija ilgi nedomās un Baltijā ievedīs savu karaspēku. Militāro iemeslu precīzi raksturo Kedims. Jurkānam ir izredzes tēlot Kirhenšteinu. Viņš tiek gatavots šai lomai. Tikai tā ir izskaidrojama 72 gadus veca no politiskās skatuves sen jau  nogājušā vīrieša, bijušās VDK uzticamības personas, aicināšana uz Valdāja klubu, sistemātiskā „piarēšana” ārzemju žurnālistiem, Krievijas, Latvijas sabiedrībai.Taču latviešiem ir visas iespējas minēto scenāriju novērst. Diemžēl tikai teorētiski. Praktiski šķērslis ir latviešu „miljona” lielā politiskā tumsonība un vienaldzība, vitālā ieinteresētība turpināt zagšanu, inteliģences deģenerācija un degradācija, kad ārpolitika uzticēta garīgi kroplam pederastam un visādām Sarkanmatainajām Tumsonībām, bet pēc 6.oktobra sāks valdīt postcilvēki.