Dažas refleksijas

·       Refleksija par refleksiju pie mums ir aktuāla. Kādreiz mans mentors izstūma no Raiņa mantojuma jēdzienu „refleksijas”. Tas it kā esot ideālisma filosofijas jēdziens, kas neiederas proletāriskajā Raiņa materiālismā. Tāda bija mentora argumentācija. Neticu, ka viņš neapzinājās savas argumentācijas aplamību. Liekas, visu izšķīra kaut kāds subjektīvs naids pret šo jēdzienu, bet nevis pasaules uzskats. Naids pret jēdzieniem-svešvārdiem ir plaši izplatīts. Acīmredzot nav viegli saprast, ka jēdzieni-svešvārdi saīsina tekstu, tekstu dara semantiski konkrētu. Latviešu vārdiem latīniskās izcelsmes vārda „refleksijas” vietā nāktos lietot „apcere”, „pārdomas”, „domu un pārdzīvojumu izvērtējums”. Katram no tiem ir sava semantiskā aura. Toties „refleksijas” aptver visu triju latviešu vārdu auru vienā semantiskajā aurā.

·       Tradicionāli uzskata, ka cilvēki visvairāk baidās no kara, bada, slimībām. Taču statistika rāda šo baiļu avotu nepamatotību. Cilvēkiem visvairāk klājas baidīties no nāves pašnāvības formā, no nāves autokatastrofā. Abos tik tikko minētajos nāves veidos uz planētas iet bojā vairāk cilvēku nekā slimību, bada dēļ. Karš nav katru dienu, un karš nav vienlaicīgi uz visas planētas.

·       Mūsdienās cilvēku vislielākais apdraudējums ir informatīvais terorisms, destruktīvi sagrozot cilvēku apziņu visdažādākajos virzienos un novedot cilvēkus līdz deģenerācijai un degradācijai, morālajam un estētiskajam pagrimumam. Informatīvā terorisma laikmetā galvenā ir cīņa par cilvēka dvēselēm. Rietumu civilizācijā dezinformācija kā informatīvā terorisma instruments uzplaukst pamatā „baltās” rases bojāejas mentalitātes dēļ. Apzinoties savu izmiršanu, „baltā” rase ir zaudējusi jebkāda veida pietāti pret cilvēciskumu, garīgumu, patiesību, taisnīgumu utt. Bez šīs pietātes melošana nesastopas ne ar kādu pretestību – politisko, juridisko, morālo, ideoloģisko.

·       Informatīvais terorisms jau ir iznīcinājis patriotismu kā cilvēka organisku īpašību, kad patriotisms ir tādas pašas dabiskas jūtas kā mātes un tēva mīlestība. Latvijā patriotisms vairs nav cilvēka organiska īpašība. Patriotisms tiek apsmiets, uzskatīts par arhaismu. Par patriotisma deficītu liecina politiķu u.c. lepošanās ar savu patriotismu. Faktiski lepošanās ar patriotismu ir nekorekta, necienīga darbība. Tāda lepošanās liecina par patriotisma būtības neizpratni vispār.

·       Patriotisma esamība ir atkarīga no ideoloģijas. Ja vispār nav ideoloģijas jeb ideoloģija ir ideoloģija par ideoloģijas nevajadzību, tad nav ko gaidīt patriotismu. Mūsdienu Latvijā nav institūtu, kas izstrādātu un koriģētu ideoloģiju. Nenotiek filosofiska diskusija par ideoloģiju. Nav vispār diskusijas par Latvijas, latviešu tautas ceļu, nākotni. Latvijā garīgajā dzīvē prevalē meli, nepatiesība. Patiesībai vispār nav vietas masu komunikācijā, inteliģences darbībā.

·       Vispārējā melošana liecina par atbildības trūkumu; ja nav atbildības, tad var droši melot. Ja nav atbildības, tad meli piepilda smadzenes, kuras pēc tam nav viegli iztīrīt no meliem. Pie mums pašlaik neviens pat nedomā iztīrīt latviešu smadzenes no meliem un latviešu smadzenes piepildīt ar patiesību.

·       Sarunā par varu, individuālajās refleksijās par varu vienmēr klājas nošķirt diktatorisko varu no stipras varas. Ulmanis latviešiem asociējas ar diktatorisko varu. Latviešiem diktatoriskā vara un stiprā vara ir viens un tas pats, kas tā nav principā.