svētdiena, 2018. gada 1. aprīlis

Idiotija ap valodu


Prezidents esot apstiprinājis likumu grozījumus par pāreju uz vidējo izglītību latv.val. To vēsta „Delfi”2018.g.2.aprīlī. Ideja nav jauna. Jau 80.g. beigās, kad tika veidota valodas politika, tika formulēts, ka vidējai izglītībai ir jābūt latviešu valodā. Toreiz neviens neiedziļinājās šajā normā, par kuru centos pārliecināt „rīdziniekus”. Tā rezultātā tika pieļauta rupja kļūda. No šīs kļūdas labums bija tikai politiskajiem primātiem, kuri savtīgā nolūka izmantoja valodas jautājumu, lai taisītu politisko karjeru. Naciķi pirms katrām vēlēšanām musināja valodas jautājumu. Valodas jautājums bija vajadzīgs arī ždanokiem, cilēvičiem, plīneriem, mitrofānoviem savai karjerai, tēlojot "krievvalodīgo" aizstāvjus. Toreiz tāpat eksistēja atziņa, ka Valodas likums nav vajadzīgs, ja valodas prasības iestrādā citos likumos sakarā ar profesionālo darbību. Arī šo atziņu mūsu "gaišās galvas" ignorēja. Tā visa rezultātā LR 30 un vairāk gadus turpinās idiotija ap elementāru lietu - prasmi zināt valsts valodu darba vajadzībām.  Par savu līdzdalību valodas politikā nevēlos atcerēties. Esmu galveno pateicis "CV ciniskajā variantā". Tagad nākas atkārtot tikai trīs tēzes manos toreizējos uzskatos: 1. Valstij ir jāpalīdz mācīties latv. valodu, 2. Nav jāaiztiek strādnieki, kuri darbu dara klusējot; 3. Izglītībai no vidusskolas klasēm ir jābūt latv. val. Vēlāk man gudri cilvēki palīdzēja saprast, ka Valodas likums nav vajadzīgs. Vajadzīga ir konsekventa prasība (juridiski nostiprināta) profesionālajā darbībā, neļaujot attiecīgos amatus ieņemt bez latv.val.zināšanām. Lūk, citāts no "CV": 1987 sept.-1993 janv. docents, Latviešu filoloģijas un kultūras katedras vadītājs, Daugavpils Pedagoģiskais institūts.Nozīmīgākais: PSRS (arī Rietumos nebija sastopama attiecīga studiju programma) pirmais sagatavo kultūras vēstures skolotāja specialitātes studiju programmu (1988). 1991 sept.-1995 okt. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks valodas jautājumos. Nozīmīgākais: valstī vienīgā tāda veida štata vieta; nodibina valstī pirmo Valodas inspekciju (1991.g.17.X); valstī pirmie uzsāk latv.val.atestāciju (1992.g.20.II). Protams, "rīdzinieki" noklusē un vienmēr noklusēs mūsu darbu Daugavpilī 80.-90.gados valodas jomā, multikulturālisma, nacionālo attiecību jomā, kultūras vēstures skolotāju programmas izveidē. "Rīdzinieki" taču ir latvieši, un latvietis nevar kaut ko nesariebt otram latvietim. Īpaši tad, kad pats var lepoties tikai ar savu pietaisīto smirdošo čupu aiz staļļa.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana