Pretrunu kumulācija

Par sabiedrības pagrimuma pakāpi var liecināt daudzas pazīmes. Viena no tām ir neidentificējamu pretrunu kumulācija. Ko ar to domāju? Ko tas praktiski nozīmē? Tas praktiski nozīmē dažādu pretrunīgu izpausmju uzkrāšanos (kumulāciju) sabiedrībā tādā spriegumā un apjomā, ka sabiedrība vairs neatšķir normu no patoloģijas. Citiem vārdiem sakot, sabiedrības smadzenēs vairs nefigurē pretrunas, jo sabiedrība vairs nespēj atšķirt, kas ir slikts un kas ir labs, kas ir pretrunīgs un kas nav pretrunīgs. Kā zināms, pretrunīguma pamatā ir divas nesaderīgas izpausmes. Un, lūk, sabiedrības pagrimums ir nonācis līdz tādai pakāpei, ka sabiedrība vairs neprot abas nesaderīgās izpausmes nošķirt vienu no otras. Sabiedrība vairs nespēj to izdarīt. Sabiedrība vairs nesaprot, kas ir labs un kas nav labs, kas priekš cilvēkiem ir pozitīvs un  kas priekš cilvēkiem nav pozitīvs. Turklāt tas attiecas uz lielu apjomu; atkārtoju: sabiedrības pagrimums ir tik apjomīgs, ka sabiedrība pati vairs nespēj nošķirt labo no sliktā. Sabiedrībā viss ir sajucis tik grandiozā pakāpē, ka sabiedība nav spējīga idenficēt negatīvas vai pozitīvas izpausmes. Vēsturiski tradicionāli sabiedrību, plašāk – tautu, pārbauda ar brīvību. Proti, noskaidrojot,  kā tauta prot izmantot brīvību, vai tautai brīvība vispār ir vajadzīga, vai tauta vēlas un prot nosargāt tai doto brīvību. Taču tautu pārbauda ne tikai ar brīvību. Tautu pārbauda arī ar zinātni, mākslu, pašas un citu tautu intelektuālo un māksliniecisko mantojumu. Tādā gadījumā atklājas, kāda ir tautas attieksme pret zinātni, mākslu pasaules kultūru bagātībām. Pretrunu kumulācija latviešos ir sasniegusi tādus apgriezienus, ka skar tautas pārbaudes visus veidus. Skaidri ir redzams, ka apjukums valda gan attieksmē pret brīvību, gan attieksmē pret zinātni, mākslu, pasaules kultūru bagātībām. Latviešu tauta skaidri nesaprot, vai kapitālisms ir triumfs jeb kapitālisms ir katastrofa, valstī ir suverenitāte jeb valstī ir ģeopolitiskā verdzība, valstī ir masveida zagšana jeb valstī ir bizness, valstī akadēmiskajās norisēs ir zinātniskums jeb valstī akadēmiskajās norisēs prevalē šarlatānisms, valsts mediji melo jeb valsts mediji ziņo patiesību, valstī ir ideoloģija jeb valstī ir manipulācija, valsts institūcijās ir idiotijas un noziedzība jeb valsts institūcijās ir piedodamas kļūdas un piedodama īslaicīga nezināšana, valstī dzīvo latviešu tauta jeb valstī dzīvo „idle poor” bars. Protams, neidentificējamu pretrunu kumulācija ir fundamentāli destabilizējošs faktors. Sociuma apziņā sāk dominēt asimetriskas, odiozas, destruktīvas alianses. Sociuma apziņa kļūst šizofrēniska, deģeneratīva. Intelektuālie procesi sairst, devalvējas. Sociuma refleksijas zaudē kognitīvo adekvātumu – precīzu īstenības izziņu.