piektdiena, 2018. gada 18. maijs

Konceptu liktenis



Cilvēktiesības un kultūru relatīvisms nevarēja izvairīties no „balto” inteliģences vispārējā morālā un intelektuālā pagrimuma, iracionālisma, bezjēdzības, absurda, idiotisma plūdiem, politiskās, morālās, sociālās, zinātniskās bezatbildības. Visvairāk ir cietušas cilvēktiesības, kuras droši ierindojamas šodienas devalvētāko konceptu rindā kopā ar demokrātiju, liberālismu, plurālismu, politkorektumu, toleranci un citiem konceptiem, kļūstot par neuzticības un izsmiekla objektiem. Grūti ir pateikt, kurš vēl tic patiesi godīgam nodomam ievērot cilvēktiesības. Vārds „cilvēktiesības” tagad momentā asociējas ar neadekvātu politisko retoriku, demagoģiju, nepamatotiem pārmetumiem, dubultiem standartiem, atsevišķu indivīdu politisko karjeru. Zīmīgi, ka galvenie cilvēktiesību eksperti un aizstāvji ir cilēviči. Tā tas ir ne tikai pēcpadomju Latvijā. Cilēviči ir visur, kur ir publiskā blādīšanās par cilvēktiesībām. Tas ir saprotams. Cilvēktiesības ir dāsni saistītas ar lielu naudu, labu karjeru, masu popularitāti. Tas viss ir iegūstams bez zināšanām, balstoties uz nekaunību un reprezentācijas drosmi. Cilēviči grozās ap cilvēktiesībām tāpat kā cilēviči vienmēr ir grozījušies ap visu, kur ir nauda, karjera, slava, vētrainas sociālās cīņas imitācija; tas vēsturiski attiecas uz „dzelteno presi”, Holivudu, TV, masu kultūras industriju, komerciālo mākslu, postmodernisma filosofiju. Tās ir naudīgas sfēras un reizē arī masu degradācijas sfēras. Pelnot naudu ar masu degradēšanu, cilēviči ir godam pelnījuši monogrāfiju „Ebreju ieguldījums cilvēces masu degradācijā”. Cilēviči cīņu neimitē tikai Izraēlā, kur vadās no Vecās derības pamācībām. Tas ir labi, un šajā ziņā Jaunās derības fani latvieši varētu mācīties no cilēvičiem aizsargāt dzimteni. Pārējās valstīs dzīvojošie cilēviči tikai imitē cīņu, jo patiesībā vienmēr laiza vietējo varu vai laiza stiprāko, kā to dara cilēviči Krievijā, veidojot nodevīgu 5.kolonnu. Savukārt kultūru relatīvisma prakse ir atkarīga no etnoloģiskā konstruktīvisma – elites radītajām politiskajām un ideoloģiskajām nostādnēm atkarībā no situācijas, atkarībā no noteiktiem politiskajiem mērķiem attiecīgajā laika periodā. Latviešiem tas ir labi zināms. Latviešu nacionālisms ir etnoloģiskā konstruktīvisma izgarojums. Latvieši sistemātiski jau 30 gadus izpilda ārzemju politiskās elites uzdevumu noriet krievus, Krieviju, Putinu. Latviešu inteliģencē kultūru relatīvisma konceptam nav nekādas vērtības. Latviešu inteliģencē funkcionē kultūru relatīvisma antikoncepts: nemitīga citu kultūru kritika, ko nepieļauj kultūru relatīvisms. Latviešu inteliģencē dominē nevis pašanalīze un pašvērtējums, bet citu tautu kultūras histēriska nolamāšana. Viena jaunatnes daļa tagad ir pievērsusies musulmaņu nolamāšanai. Deģenerāti lamā ebrejus. Latvijā burbuļojošo masveida zagšanu un masveida stulbumu inteliģence nelamā.







Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru