Katrā laikmetā ir sava valoda – populārāko vārdu
kolekcija. Tas ir tāpēc, ka katrā laikmetā dzīvē ienāk kaut kas jauns un to ir
nepieciešams ietērpt piemērotā leksiskajā tērpā. Tā tas visu laiku bija arī
pēcpadomju gados Latvijā. Dzīve radikāli izmainījās un turpināja strauji
mainīties visus apmēram 30 gadus. Aizvadītajā laikā bija skaidri uztverama
noteikta valodiskā prasība. Šī prasība izpaudās tādējādi, ka arvien vairāk un
vairāk nācās lietot stingri precīzus vārdus. Valodai arvien vairāk un vairāk
nācās atsacīties no semantiskā plurālisma, ja tā drīkst saukt leksisko vienību
nozīmes daudzpusību. Praktiski valodai arvien vairāk un vairāk nācās atsacīties
no tēlainības, poētiskās nosacītības, metaforizācijas, simbolizācijas. Vairs
neiederējās eifēmismi – vārdi vai teicieni, kurus lieto kāda rupja vārda, arī
intīma vai tabuēta nosaukuma vietā. Respektīvi, arvien vairāk un vairāk nācās
izvēlēties semantiski vienpusīgus, vienā nozīmē lietotus vārdus. Turklāt arvien
vairāk un vairāk kļuva nepieciešams lietot rupjus vārdus gan atsevišķu
indivīdu, gan sociālo grupu raksturojumā, bet galvenais dzīves tendenču un
parādību raksturojumā. Rupju vārdu izvēle pakāpeniski kļuva leksiskā norma, ja
gribēja adekvāti atspoguļot drūmos risinājumus sabiedrības dzīvē. Pie tam
interesants ir viens moments. Sabiedrībā strauji pieauga cilvēku (latviešu
neizglītoto jauniešu) slānis, kas nemaz nespēja uztvert semantiski poētisku,
tēlaini nosacītu valodu. Šis slānis pieprasīja viennozīmīgus un nepārprotamus
vārdus. Valodas primitīvismu, vulgarizāciju diktēja sabiedrības leksiskā nekompetence
no vienas puses un dominējošās tendences un parādības no otras puses. Ar laiku
valodas pieskaņošanās reālajiem procesiem Latvijā nonāca līdz tādam līmenim, ka
vairs nevarēja iztikt bez tādiem vārdiem kā degradācija, deģenerārija,
deģenerāti, idioti, stulbeņi, nelieši, noziedznieki. Jauna leksiskā
pieskaņošanās ir kļuvusi aktuāla sakarā ar 13.Saeimas vēlēšanām. Tagad
populārāko, adekvātāko vārdu kolekcijā sāks dominēt tādi apzīmējumi kā
pederasti, dauni, morālie kastrāti, morāli patoloģiski primāti. Latviju nākas
apzīmēt kā perversiju zemi, pederastu un daunu zemi, kuras parlamentā un
valdībā ir psihiski slimi radījumi ar pretdabiskām, slimīgām tieksmēm un kuru
garīgās veselības stāvoklis neatbilst normai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru