Simboliskie gardumi

Tekstam par LR īsto dibināšanas laiku 1917.gada 2.decembrī viens komentētājs uzrakstīja ļoti būtisku viedokli, kas attiecas ne tikai uz negodīgumu sakarā ar valsts dibināšanu un to, ko dēvēju par etnogrāfisko nacionālismu, bet attiecas uz latviešu tautas etniskās identitātes būtību, latviešu mentalitātes būtību, garīgās attīstības līmeni. Komentārā teikts: „18. novembris - tas ir jau ir Latvijas tautas simbols, tāpēc visas tās pārgudrās sarunas par "īsto datumu" ir bezjēdzīgas vai ūdens liešana uz pretinieku dzirnām 3.Pasaules kara (hibrīdkara) apstākļos”. Var atstāt bez uzmanības murgojumu par „ūdens liešanu” un „hibrīdkaru”, taču bez uzmanības nekādā gadījumā nedrīkst atstāt teikto, ka „18. novembris - tas ir jau ir Latvijas tautas simbols”. Galvenais vārds ir „simbols”. Šajā vārdā atspoguļojas būtiskākais tik tikko uzskaitītajos aspektos. Latviešu tautas etniskajā identitātē, latviešu mentalitātē simboliem ir milzīga, visbiežāk - galvenā nozīme. Etnogrāfiskais nacionālisms arī faktiski ir simbolu nacionālisms, idejiski balstoties uz dažādiem simboliem, bet nevis uz konstruktīviem nacionāli aktuāliem fenomeniem (ideāliem, ideoloģiski politiskajām doktrīnām, sociāli ekonomiskajiem projektiem u.tml.). Latvieši nav tauta, kurai pirmajā vietā ir patiesība un taisnīgums. Latviešiem gardākais ēdiens ir simbols - zombēšanas instruments, sociāli politiskajos procesos visbiežāk melīgs ideoloģiskais simulakrs. Pie mums ar simboliem nespēj konkurēt patiesība, taisnīgums. Nespēj konkurēt arī brīvība, valstiskā neatkarība. Tāpēc tautu tik viegli piekrāpa LKP/VDK morālie kastrāti un viņu sargsuņi. Vispirms „perestroikas” nelieši tautai piespēlēja senos nacionālos simbolus (karogu, himnu, LR formālu atjaunošanu) un ar to pilnīgi pietika, lai sāktos „prihvatizācija”, kriminālais kapitālisms. Pēc tam vietējie parvēniji-oligarhi tautai piespēlēja „ieiešanu Eiropā”, kas reāli bija valstiskās suverenitātes zaudēšana, lai varētu izlaupīt ES piešķirtos miljardus. Latviešiem simbols „Eiropa” izrādījās lielāka vērtība nekā valstiskā suverenitāte. Vai ir iespējams tautu izārstēt no tās simbolu mānijas? Nav iespējams! Simbolu mānija ir cilvēku organiska nepieciešamība, objektīva realitāte. Teiksim, valoda ir simbolisks veidojums. Taču tautu var ārstēt un profilaktiski aprūpēt ar godīgiem, patiesiem, tautai vitāli noderīgiem simboliem. To var izdarīt stingra un nacionāli īsta politiskā vara, organizējot tautas attīstībai piemērotu ideoloģisko darbu, audzināšanas un izglītošanas darbu. Tautas mentalitāti var radikāli koriģēt. Tam ir daudzi vēsturiskie piemēri. Nepieciešama ir garīgā diktatūra.