“Nācijas debilais tēvs” (NDT) 2020.gada 7.februārī savā runā diskusijā par
valsts padomi pieļāva ļoti nopietnu kognitīvo (ar zināšanām saistīto) kļūdu. Tā
ir metafiziska jeb ābeces tipa kļūda. Tā attiecas uz dzīves īstenības pamatiem.
Šī kļūda liecina par dzīves īstenības fundamentālu neizpratni un nezināšanu, jo
normāla satura izglītība sniedz pareizas zināšanas. Izglītoti cilvēki tādu kļūdu
nekad nepieļaus. Ja tāda kļūda ir piedodama “parastajiem mirstīgajiem cilvēkiem”,
tad tāda kļūda nekādi nav piedodama valsts darbiniekiem un kur nu vēl valsts
prezidentam, kurš nedrīkst būt fundamentāli neizglītots indivīds un kropli
izprast dzīves īstenību. Kļūda ir tik nopietna, ka to ir vērts apspriest. NDT
runā saka: “Satversmes sastāvdaļa, kas ir tikpat
svarīga, ir vērtības un šo dažādo vērtību īpatnējā un unikālā sasaiste vienotā
vērtību sistēmā, ko dara Satversme ar savu tekstu, ar saviem principiem.
Vērtības parasti ir stabilas, taču ne nemainīgas un stagnējošas. Tās tiek
formētas sabiedrības prakses un tiesību regulējuma mijiedarbībā.” Citāta pirmo
un otro teikumu neapspriedīsim. Abus teikumus citēju konteksta ieskicēšanai.
Pirmo divu teikumu saturs ir atsevišķa saruna par kaut kādu tikai NDT zināmu Satversmes
svarīgu “sastāvdaļu” un Satversmes abstrakto spēju “ar savu tekstu, ar saviem
principiem” izvērsties “īpatnējā un unikālā sasaistē vienotā vērtību sistēmā”.
Tāpat pašlaik nav vērts iedziļināties idiotijā, ka vērtības vienlaicīgi “parasti
ir stabilas, taču ne nemainīgas un stagnējošas”. Nopietnā kognitīvā kļūda
atspoguļojas trešajā teikumā: “Tās [vērtības – A.P.] tiek formētas sabiedrības
prakses un tiesību regulējuma mijiedarbībā”. Konstitūcijas sakarā runa ir par
sociālām vērtībām. Tātad NDT pārliecībā sociālās vērtības formē
dzīves prakse kopā ar “tiesību regulējumu”, ar ko acīmredzot ir domāti likumi.
Tātad tas viss, kas sabiedrības gaitās ir idejiski nozīmīgs, derīgs, svarīgs,
veidojas dzīves praksē. Tātad sabiedrības estētiskie un morālie ideāli
izkristalizējas mājās, uz ielas, veikalos, darba vietās, kafejnīcās utt. Tātad
primārā ir dzīves prakse, kura ģenerē sekundāro - sociālās vērtības. Un, lūk,
tā ir pilnīgi aplama izpratne! Sociālās vērtības formē attiecīgā sociuma elite,
bet nevis “tauta”, “masu sabiedrība”, “masu cilvēki”, “sabiedrības prakse”, “tiesību
regulējums”. Elite sociālās vērtības vienmēr iekļauj valsts politiskajās un
ideoloģiskajās programmās, politisko partiju dokumentos. Nevis dzīves prakse ir
primārā, bet gan elites ideoloģiskā darbība ir primārā. Turklāt elite sociālās vērtības
var iekļaut arī valsts konstitūcijā. Vai NDT ir aizmirsis preambulas afēru? Šis
pretīgais pasākums taču bija latviešu “elites” vēlēšanās Satversmē nostiprināt
sociālās (galvenokārt nacionālistiskās) vērtības kā latviešu tautas dzīves
idejiskos orientierus. No tā nekas labs nesanāca, jo latviešu “elite” ar NDT
priekšgalā ir pamatīgs brāķis. Secinājums ir nepatīkams: Rīgas pilī tagad knosās neglābjams tumsonis
- apkaunojoši neizglītots tips.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru