piektdiena, 2017. gada 25. augusts

Mietpilsoņu elitārisms

Saruna par tautas politisko apziņu valstiskā bandītisma jugā var būt visdažādākā. Tajā skaitā var būt saruna par mietpilsonību kā degradējošo faktoru, negatīvi ietekmējot tautas politisko apziņu. Faktiski tā ir saruna par mietpilsoņu elitārismu. Tā centrā ir mietpilsonības uzbaroto plebeju, „lumpenu” pašpārliecinātā kāre saplūst ar „legālo” kriminalitāti, kas mietpilsoņiem asociējās ar „pasaules varenajiem”, „miljonāriem”, „bagātiem cilvēkiem”. Katrs egocentrisks mietpilsonis (mietpilsoņa īpašību kolekcijā egocentrisms obligāti ietilpst) vēlas iekļauties „pasaules vareno” u.tml. klanā. Tas ellišķīgais mietpilsoņu elitārisms, kas Rīgā uzplauka pēcpadomju pirmajās stundās (faktiski jau čekistu atlasītās LTF “elites” laikā pirms 1990.-1991.g.), bija mietpilsoņu elitārisms ar šim elitārisma tipam raksturīgajām īpašībām. Mietpilsoniski aprobežotā pseidoelite pati radīja savu „elitāro telpu” – kafejnīcas, veikalus, restorānus, klubus, Rundāles pili, Klubu-21, valstiskās varas bandu. Lielā Banda, Astoņkājis ir mietpilsonības caurstrāvots mistrojums. Tas ir atspoguļots „Latvijas kultūras vēsturē. No vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām” (latviešu mietpilsoņu ienīstā grāmatā). Mietpilsonība degradē tautas politisko apziņu. Tas notiek šādā veidā. Mietpilsoņi ienīst garīgumu. Padomju laikā tas bija skaidri redzams, ja kāds mietpilsonis nonāca varas „augšā”. Šis mietpilsonis tūlīt būtiski izmainījās. No viņa izveidojās īpašs sociālais hibrīds, kura naids pret garīgumu ieguva leģitimitāti. Mietpilsonis stulbi uzskatīja, ka viņa naids pret garīgumu ir likumīgs - ar „sociālistiko likumu” atzīts. Pēcpadomju laikā mietpilsonība tiekas ar tādu dziļi garīgu (ideālistiski orientētu) izpausmi kā nacionālās intereses. Patoloģiski ienīstot visu garīgo, mietpilsoņi latenti ienīst (prāts pietiek to skaļi neizrādīt) nacionālās intereses, jo tās kavē viņiem iekļūt „pasaules vareno” klanā. Un, lūk, mietpilsoņu naids pret nacionālajām interesēm degradējoši atsaucās uz tautas politisko apziņu. Tautas politiskā apziņa funkcionē kā mietpilsoņu apziņa, ienīstot nacionālās intereses, jo minēto interešu pamati ir garīgi. Tā rezultātā mietpilsonība degradē tautas politisko apziņu. Jo tautā lielāks mietpilsonības nogulsnējums, jo vājāka tautas politiskā apziņa, uz kuru degradējoši atsaucās tautā dominējošais mietpilsoņu elitārisms. Praktiskās izpausmes formas ir cilvēku masveida pasivitāte, vienaldzība, enerģijas trūkums, neiejaukšanās, nesakarīga vai demagoģiska atrunāšanās, savas neaktivitātes eksaltēta argumentācija.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana