Nelietis

Savā dzīvē esmu ļoti bieži un atsevišķos periodos pat pārāk bieži sastapies ar latviešu nelietību, kas vērsta pret mani un visbiežāk nebija publiski noformēta nelietība. Protams, ir bijusi arī publiski noformēta nelietība pret mani. Tā, piemēram, Daugavpils nelietis Paškēvičs internetā stāsta fantastiskas lietas par mani. Es esmu naktī norāvis LR karogu, aiznesis to uz mājām, kur pēc tā tajā pašā naktī esot aizgājis Paškēvičs, un es mājās esmu viņam atdevis karogu, kuru viņš tūlīt uzvilka virs pedinstitūta ēkas. 2016.gada oktobra sākumā nejauši internetā izlasīju Taivāna stāstījumu par sevi. Par viņa nelietību jau rakstīju. Viņš biedēja muļķa latviešus ar migrācijas briesmām no Krievijas puses. Viņš nelietīgi medijos muldēja, ka no Krievijas Latvijā varot ieplūst migrantu lielas masas. Tās bēgs uz Latviju no Putina. Taču nupat internetā izlasītais Taivāna stāstījums ir vēl milzīgāka nelietība, kas adresēta sabiedrībai. Pašlaik liekas, ka tā ir dzīvē sastaptā vislielākā publiskā nelietība; tā ir publiski apliecināta vislielākā nelietība. Ar tik milzīgu sabiedrībai adresētu publisko nelietību agrāk neesmu sastapies. Internetā ir šāds teksts: “Leons Taivans, LU profesors un speciālists Tuvo Austrumu jautājumos, runājot Latvijas Radio 4 raidījumā „Aleksandra studija”, norādīja, ka Latvijas neatkarības dibināšanā aktīvi piedalījās liekuļi un oportūnisti, kas nekaunīgi izlikās par patriotiem, kaut gan vēl pavisam nesen bija tikpat dedzīgi, sadarbojoties ar PSRS Valsts drošības komiteju (VDK). Visiem sen ir labi zināms, kuri tie ir, turklāt daudzi no viņiem joprojām sēž valdībā, teica profesors.Profesors atgādināja, ka pats savulaik ir atzinis savu sadarbošanos ar VDK un aicinājis to pašu darīt arī pārējiem padomju specdienestu slepenajiem aģentiem Latvijā. Tomēr to izdarīt nevienam nav pieticis drosmes. „Esmu visu to notikumu dalībnieks un aculiecinieks un esmu sadarbojies ar VDK. Savu saistību ar VDK es vēl deviņdesmitajos gados pastāstīju rakstā laikrakstam, tāpēc nevienam vairs nav noslēpums, ka esmu bijis VDK aģents. Man kā vēsturniekam ir ļoti interesanti vērot, kā cilvēki, kuri toreiz bija pie varas, arī šobrīd ieņem amatus valdībā, neraugoties uz nacionālas valsts izveidošanos. Tie paši cilvēki, kuri veikli mainīja krāsu no sarkanās uz sarkani-balti-sarkano. Tas ir ļoti interesanti. Deviņdesmitajos gados es nācu klajā ar iniciatīvu, ka būtu labi, ja visi tie, kuri savulaik sadarbojušies ar VDK, atklātu kārtis, publiski atzīstot to un līdz ar to pagātnei pieliekot punktu. Es pats tā izdarīju, tā bija mana personīgā iniciatīva. Es cerēju, ka gūšu atsaucību, taču neviens mani neatbalstīja”, – teica Taivans. Profesors uzsvēra, ka ar VDK sadarbojušies visi vecākās paaudzes politiķi, kuri bija pie neatkarīgās Latvijas „stūres” pirms 25 gadiem. „Ir cilvēki, kuriem nav problēmu pārkrāsoties jebkurā krāsā. Diemžēl tādi ir arī Latvijā. Viņi, kuru vārdus es tomēr nenosaukšu, lai gan uzminēt nav grūti, daudzi no viņiem vēl joprojām darbojas politikā, viņi visi tā vai citādi sadarbojās [ar VDK]. Viņi visi, ja tā var teikt, ir sasmērējušies. Nu un, protams, tikai tādi muļķi kā es var tajā atzīties. Gudri cilvēki to nedara”, – ironizē zinātnieks. Taivans piebilda, ka atzīstoties [saistībā ar VDK] neko nav zaudējis, jo neesot darbojies politikā. Iemesls, kāpēc viņš sadarbojies ar VDK – šantāža. „Iemesls, kāpēc es sadarbojos ar VDK, bija ļoti vienkāršs, es taču biju otrās, pat trešās šķiras cilvēks: pirmkārt, esmu latvietis, otrkārt, mans tēvs ir garīdznieks. Tēvs mani, protams, brīdināja, lai es nekādā gadījumā nesadarbojos. Bet man šķita, ka esmu gudrāks un sāku muļķot VDK. Tas man kādu laiku izdevās. Pēc tam manu mānīšanos atklāja un pašu aiztrieca ratā”(!?), – smejas profesors”. Šajā stāstījumā viss ir reti nelietīgi meli. Uz to ir spējīgs vienīgi rafinēts nelietis. Viņš vaino citus sadarbībā ar VDK; viņa publiskā atzīšanās sadarbībā ar VDK, visticamākais, bija VDK kārtējais uzdevums; VDK bija interesanti redzēt sabiedrības reakciju, tiekoties ar VDK aģenta atzīšanos; iespējams, VDK viņu no Maskavas atsūtīja speciāli uz Latviju saskaņā ar senu tradīciju padomju Latvijai palīgā sūtīt Krievijas latviešus – „īstos latviešus”, kā viņus tolaik dēvēja; stāstījums par VDK muļķošanu arī ir nelietība; VDK cītīgi pārbaudīja savu aģentu darbību, nekādā gadījumā neļaujot sevi muļķot; nelietīgas ir frāzes par to, ka VDK viņu šantažēja, padzina; tās ir pilnīgas muļķības.