sestdiena, 2017. gada 19. augusts

Paranoja

Draudīgi lielas latviesu daļas stulbumam un stulbuma uzkurbulētajam idiotismam ir šizofrēniskas pazīmes prāta sajukuma paranojas variantā. Minētās pazīmes garīgi vājajos latviešos aktivizējās kosmoloģiski determinētos apstākļos, kā arī sociāli determinētos apstākļos. Piemēram, novembrī sakarā ar valsts dibināšanas svētkiem. Šajā laikā garīgi vājie latvieši eksaltēti lepojās ar brīvības izcīnīšanu un visus nopelnus pieraksta sev, kaut gan vēsturiskā patiesība ir savādāka un latvieši savā šizofrēniskajā kaislībā noklusē citu tautu un citu valstu izšķirošo lomu I Pasaules kara laikā un pirmajos gados pēc kara. Otrais piemērs (un pārējie šeit minētie piemēri) var uzplaukt jebkurā gada laikā. Visticamākais, saistībā ar kosmoloģiskajiem  procesiem, kuri aktivizējoši atsaucās uz neveselām smadzenēm. Otrajā piemērā runa ir par latviešu blādīšanos par savu valstisko suverenitāti, tajā pašā laikā nespējot saprast, atzīt un atcerēties, ka paši nemaz neciena savu valstisko suverenitāti un no tās ir brīvprātīgi un ar aprobežotiem cilvēkiem tipisku sajūsmu atsacījušies jau divas reizes par labu svešai konfederācijai, kāda bija PSRS un pašlaik ir ES. Trešais piemērs ir visās savās nelaimēs vainot citus un tajā skaitā savus „politiķus”, atkal nespējot saprast, atzīt un atcerēties, ka paši ir attiecīgos „politiķus” izvirzījuši, kas liecina par tautas kolektīvo vainu, bet nevis tikai „politiķu” vainu. Visstulbākie latvieši saka, ka latviešu „politiķi” nemaz nav latvieši. Ceturtais piemērs attiecās uz nacionālās nodevības kompleksu tautas morālajā satvarā. Latvieši vēl nav apjēguši, ka vēsturiski līdz šim nacionālās nodevības komplekss tautā ir bijis pārākumā, salīdzinot ar nacionālās pašatdeves kompleksu. To apliecina vēsturiskie notikumi gan XX gs., gan XXI gs., kad nacionālie nodevēji kļuva tautas galvenais spēks, izšķirot sev par labu latviešu politisko un sociālo likteni. Tādējādi nevar būt nekādas ticības, ka vēsture neatkārtosies. Tāpēc nesenā publikācija „The Washington Post” par latviešu apņemšanos cīnīties pret Krieviju (tāpat kā to savā laikā darīja somi) nav uztverama nopietni. Tā ir tikai viena paprikista idiotija intervijā žurnālistiem. Turklāt to stāsta reti zemisks vīrelis, kurš pats nav fiziski spējīgs nest automātu un kura dvēsele ir tipiska nacionālā nodevēja dvēsele, vajadzības gadījumā nekautrējoties laizīt jebkuru dibenu – padomju varas, amerikāņu varas, Putina varas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru