Viņķeles ieguldījums ir pienācīgi novērtēts. Novērtējums, protams, nav
studiju stipendija, bet gan prēmija, savdabīgs atalgojums par paveikto
uzdevumu. Var teikt, ka tas ir koruptīvs akts: cilvēks tiek tādā veidā uzpirkts.
Tā ir ASV tipiska prakse, maskētā veidā materiāli pateikties par to veikumu,
kas atbilst amerikāņu varas elites interesēm. Šajā gadījumā runa ir par
latviešu majoritātei patīkamu veikumu – latviešu debilizāciju atbilstoši
neoliberālisma, postmodernisma, genderisma, homoseksuālisma un visa veida politisko,
sociālo, humanitāro, ideoloģisko perversiju garā. Viņķeles ieguldījumu,
protams, pirmā pienācīgi novērtēja latviešu majoritāte, ievēlot parlamentā,
ieceļot amatos, ļaujot ākstīties ar bērnu audzināšanu. Vārdu sakot, tā vietā,
lai šo deģenerāti pasūtītu uz vienu vietu, latviešu majoritāte viņu izvirzīja līderos.
Tas noteikti atstāja būtisku ietekmi uz amerikāņu galvas invalīdu un viņa
padomniekiem. Ja deģenerāte būtu nolikta savā vietā un nesaņemtu tautas
atbalstu, tad ar viņu nebūtu nekādas jēgas krāmēties. Austrumeiropā netrūkst
neliešu un nacionālo nodevēju, kurus amerikāņiem nākas atalgot ar „stipendijām”.
Viņķele nav vienīgā aktīviste savas tautas debilizācijā. Piemēram, Krievijā
tagad ir kņada ap to skatuves mēslu, kuru arī latviešu izdzimteņi aicināja uz
Rīgu piecūkot teātra skatuves, bet pielīšanas klasiķis Stradiņš pēc tam apbalvoja
ar kaut kādu ZA prēmiju. Krievijas morālais pederasts ir pamatīgi apzadzies.
Viņu aizstāv neoliberālisma fani. Krievijā tādu nav daudz. Latvijā tādu ir
miljons. Tādēļ latviešu miljonam tagad ir liels gandarījums par Viņķeles „stipendiju”.
Viņķeles piemērs karsti iedvesmu citus latviešu deģenerātus jauniem
varoņdarbiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru