Ļoti vilinoši ir apkopot faktus par LR izveidošanu 1917.-1918.gadā. Internetā, kā arī vairākās grāmatās ir publicēti daudzi dokumenti, atmiņas. Tas var būt pietiekams materiāls, lai rekonstruētu patieso ainu, bet nevis to ainu, kas tiek pasniegta oficiāli kā ideoloģiskais produkts. Arī t.s. vispārīgajā vēsturē, ko apgūst skolā un augstskolā, ir daudz noklusētu (bet varbūt autoriem savā laikā nezināmu) izpausmju. Noteikti ir tendenciozitāte, kas ir izdevīga atsevišķiem “nacionālajiem varoņiem”. Pilnīgi tiek noklusēta vāciešu, krievu, poļu, somu loma. Tiek noklusēts tas, ka Antante bija izveidojusi savu pārvaldi. Tiek noklusētas ģeopolitiskās mahinācijas, kuras bija iesaistīti arī lielinieki, bet ne tikai Antante un Vācija. Jaunā un objektīvā gaismā ir jāvērtē Ulmanis, Balodis, Niedra. Jāizmanto ir plašais materiāls par vāciešu, angļu, franču, amerikāņu attieksmi pret latviešiem kā zināmu cilvēcisko fenomenu. Noteikti nākas runāt par latviešu valstisko kompetenci, savstarpējo vienotību, kā arī alkātību, korupciju, zagšanu, blēdībām. Raiņa slavenais vērtējums “veikalnieki” katrā ziņā ir ļoti maigs vērtējums. Latviešu valstiskais “patriotisms” nav pelnījis tik maigu vērtējumu (arī uz šodienas fona). Patiesībā izdaudzināto “brīvības cīņu” vietā bija tipisks un bezjēdzīgs pilsoņu karš, jo abās pusēs karoja galvenokārt latvieši, kurus necienīja un katrā izdevīgajā brīdī iznīcināja vācieši. Nedrīkst klusēt par “tautas” attieksmi pret LR, kura nebūt bija tāda, kādu pēc tam “uzpiārēja” ideoloģija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru