Debilitāte

Rietumu civilizācijā debilitāte tagad ir sociālā nelaime. Politiskās elites rīcība bez debilitātes jēdziena vairs nav izprotama ne tikai „vecajā” pasaulē, bet arī „jaunajā” pasaulē, kura tiecas pārvaldīt planētu, bet pati nespēj saprātīgi organizēt savu iekšpolitiku. Amizantākais ir tas, ka medicīna tagad izvairās lietot jēdzienu „debilitāte”, jo var rasties pārpratumi. Debilitāte tagad ir populārs vārds masu komunikācijā, apzīmējot plašu parādību klāstu. Tas mūsdienu medicīnai nepatīk, jo nākas pielikt papildus pūles. Medicīnas zinātniekiem katru reizi nākas papildus precizēt jēdziena lietošanu. Tas ir lieks darbs. Tāpēc medicīna ne reti lieto Starptautiskās slimību klasifikācijas zīmes. Tajās debilitāti apzīmē „F70” (IQ 50-69). Debilitāte ir garīgās nepilnvērtības „maigākā” forma – visvieglākā forma. Tai seko smagāka forma (imbecilitāte) un vissmagākā formā (idiotija). Debilitāti raksturo tādas iezīmes kā nespēja uztvert būtību, galveno; ļoti viegla idejiskā ietekmējība un vadāmība, ātri pārņemot citu cilvēku uzskatus un dzīvojot bez saviem spriedumiem; mīl spriest un pamācīt citus un enerģiski runāt par to, ko pats nesaprot. Debili indivīdi spēj dzīvot patstāvīgi, var būt labi vīri vai labas sievas.