Sudrabas partijas kongresa rezolūcija stimulē jautājumu par debilisma rašanos. Debilisma apjomu šodien raksturo solījums panākt Latvijas "izglītību" kā trešo Eiropā. Tas ir masveida debilisms. Padomju laikā tāds solītājs nebija iespējams. Nebija iespējami ticētāji tādam solījumam. Padomju laikā valdīja racionāla, dzīves realitātē sakņota doma. Tagad nākas tikties ar latviešu masveida neattīstību, šausmīgu aprobežotību, kas izpaužas debilos risinājumos. Kā to izskaidrot? Kā izskaidrot drausmīgās pārvērtības? Bet varbūt arī padomju laikā bija latviešu masveida debilisms? Tikai tam nebija iespējams sevi legalizēt publiskajā telpā. Kas ir noticis? Varbūt bija latents debilisms, un "brīvība" pavēra debilu ceļu debilajam latviešu miljonam? Kā izskaidrot debilisma masveidību un masveidīgā debilisma progresēšanu? Vai tikai ar "brīvību" jeb galvenais tomēr ir demogrāfiskās pārejas sekmētā mentalitāte? Varbūt visu nosaka "baltās" rases bezperspektivitātes intuitīvā atskarsme? Varbūt šī intuitīvā atskarsme veicina masveidīgu iracionalitāti, nespēju kontrolēt domu atbilstību dzīves realitātei? Katrā ziņā jautājums ir ļoti svarīgs. Priekš tiem, kuri vēl prot atšķirt racionālu domu no debilas domas, vitāli svarīgs, eksistenciāli svarīgs, ja arī viņi nevēlas sajukt prātā, dzīvojot debilā vidē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru