Protams, bija tikai viena okupācija - vācu armijas okupācija no 1941.g. vasaras līdz 1945.gada maija sākumam. Tā bija tīra okupācija, atbilstot okupācijas starptautiski dominējošajiem kritērijiem, par kuriem nekad nebūs pilnīgas vienprātības tāpat kā par jebkuru sociāli politisko parādību. Pie mums okupācijas jēdzienu oficiāli lieto tāpēc, ka latviešu varas inteliģence savā nelietībā un nodevībā negrib atzīties, jo pievienošana PSRS notika ar latviešu masu atbalstu, ar latviešu rokām un sirdīm, ja poētiski izsakāmies. Tas, kas toreiz 1940.g. notika. neatbilst okupācijas kritērijiem. No tiem galvenais ir jautājums par varu. Īstā (vāciešu) okupācijā pie varas vietējos nepielaiž nevienā līmenī. Valda paši okupanti, kā tas kara laikā bija Latvijā. Vācieši neko negribēja dzirdēt par latviešu līdzdalību varas struktūrās. Turpretī krievu "okupācijā" vara bija pašu latviešu rokās. Paši latvieši jau pirms 1940.gada gatavoja "okupāciju". Vilis Lācis, "okupācijas" varas priekšnieks, ar PSRS specdienestiem sadarbojās jau daudzus gadus pirms 1940.g. Es savos muzeja gados apzināju un rakstīju par vairākām ģimenēm Talsu novadā, kuras visas sadarbojās ar PSRS specdienestiem, bija pat uz instruktāžām Maskavā. Tolaik tā bija atzīta tēma. Tagad par to varas mēsli negrib neko dzirdēt. Viņi saka "okupācija", jo tad šis jēdziens automātiski izslēdz vietējās tautas līdzdalību. Ja saka "aneksija", tad visiem ir automātiski skaidrs, ka līdzdarbojās un galvenā loma bija vietējiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru