piektdiena, 2018. gada 4. maijs

Divgalvainais pūķis




Valdošā elite vienmēr ir realizējusi informatīvi psiholoģisko uzbrukumu sabiedrībai, zombējot sabiedrības apziņu valdošajai elitei vēlamā virzienā. Tāpēc vienmēr ir bijusi pretestība informatīvi psiholoģiskajam uzbrukumam. Vēsturiski šī pretestība ir mainījusies, jo ir mainījies informatīvi psiholoģiskā uzbrukuma tehnoloģiskais arsenāls – komunikācijas līdzekļi, žanri, komunikācijas poētika, retoriskie paņēmieni utt. Saprotams, ir mainījušās valdošās elites idejiski politiskās nostādnes un mainījās ideoloģiskie mērķi. Piemēram, XX gadsimta vidū zombēšanas jaunas iespējas pavēra televīzija. Savā laikā notika plaša cīņa pret televīziju. Tā tas spilgti izvērtās ASV. Amerikāņu sabiedrība enerģiski cīnījās pret televīzijas graujošo lomu bērnu garīgajā attīstībā. Arī šodien atsevišķās zemēs turpinās cīņa pret TV graujošo ietekmi uz sabiedrības apziņu. Taču šodien centrā ir internets un tā sociālie tīkli. Šodien centrā ir metafiziskā pakāpe – patiesības slēpšana, būtības, jēgas slēpšana. Cīņa pret informatīvi psiholoģisko uzbrukumu ļoti lielā mērā ir atkarīga no cilvēka cilvēciskuma pakāpes. Runa ir par cilvēka garīgumu, morāli, ideāliem, dzīves jēgu, nākotnes cerībām. Informatīvi psiholoģiskā uzbrukuma galvenais objekts ir cilvēks. Kas šodien cilvēkiem traucē pretoties informatīvi psiholoģiskajam uzbrukumam? Tiek uzskatīts, ka reāla pretestība nepastāv, un sabiedrība ir samierinājusies ar uzbrukumu, to atzīstot par īstenības organisku sastāvdaļu. Tagad cilvēkiem ir grūti atšķirt „savējos” (godīgos un gudros) no „svešajiem” (amorālajiem un muļķiem). Cilvēki ir apjukuši. Viņi vairs nevar ne uz vienu paļauties un galu galā zaudē interesi par politiku, ekonomiku, valsts attīstību, sociālajām problēmām. Vēl ir viens moments, kāpēc nav konstatējama pretestība informatīvi psiholoģiskajam uzbrukumam. Lieta ir tā, ka uzbrukumā tiek izmantotas abstraktas dogmas: vienlīdzība, līdztiesība, veselība, izglītība, labklājība, pašrealizācijas iespējas, uzskatu plurālisms, demokrātija, liberālisms, cilvēktiesības. Šīs dogmas tiek iepītas propagandas materiālā tādā manierē, lai liecinātu par valdošās elites milzīgām humānām rūpēm, nemitīgu domāšanu par cilvēku labklājību un labsajūtu. Uzbrukums ir tā noformēts, ka iemidzina cilvēku uzmanību un nomierina cilvēkus, jo, lūk, par viņiem nepārtraukti kāds rūpējas. Tātad informatīvi psiholoģiskajā uzbrukumā demagoģiski izmanto cilvēku dzīvē viscēlākās izpausmes, graujot cilvēku esamības metafiziskos pamatus. Cilvēki strauji pārvēršas bioloģiskā masā, jo viņu garīgajā pasaulē valda totāla destrukcija. Jauna sociālā nelaime ir iespēja internetu izmantot cilvēces atkritumiem – idiotiem, deģenerātiem, muļķiem, stulbeņiem, dzērājiem, deklasētiem tipiem, šarlatāniem, morāli pagrimušiem indivīdiem, pusvājprātīgiem dauniem u.tml. Viņi var sludināt savu „patiesību”. Piemēram, latviešu deģenerāti grantiņi, gedroici, žuļi regulāri sludina savu „patiesību” par „Latviju”, „nacionālismu”, „neatkarību”. „Satori” postcilvēki sludina savu „patiesību” par homoseksuālismu, dažādām perversijām. Kaut kādi dzērāji internetā regulāri izplata „latviešu tautas glābšanas uzsaukumus”. Tādējādi šodien tiekamies ar informatīvi psiholoģisko uzbrukumu no divām pusēm: 1) valdošās elites un 2) sabiedrības padibenēm. Tā ir jauna situācija cilvēces vēsturē. Līdz interneta laikmetam smadzenes grozīja tikai valdošā elite. Vēl nav īsti saprotams, kā cilvēce adaptēsies jaunajā situācijā, kad šausmīgi plašu uzbrukumu veic dažādi izdzimteņi. Patiesības ceļā ir nostājies pūķis ar divām galvām.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana