ceturtdiena, 2018. gada 11. oktobris

Ideoloģiskās šizofrēnijas sekas




Latviešu tautā ideoloģiskās šizofrēnijas sekas pašlaik ir sasniegušas zināmu virsotni. Domājams, tikai zināmu virsotni, jo vēl nav sasniegta kulminācija. Ideoloģiskās šizofrēnijas kulminācija tiks sasniegta vēlāk. Ideoloģiskās šizofrēnijas visaugstākā pakāpe (kulminācija) ir nākotnes melna perspektīva. Demogrāfiskā pāreja vēl vismaz pusgadsimtu turpinās savu graujošo ceļu, no tā neļaujot novirzīties „baltajai” rasei. Šodien mēs varam vienīgi censties noskaidrot latviešu tautas ideoloģiskās šizofrēnijas iemeslus un fiksēt pašlaik konstatējamās sekas. Apturēt procesu nav iespējams. Tam ir fatāls transcendentāli kosmisks vēriens. Iemeslu un seku noskaidrošana atvērs acis tautas vienai daļai, kurai ir izredzes būt tautas vērtīgākajam kodolam nākotnē pēc demogrāfiskās pārejas intensīvi graujošā ceļa noiešanas, kad uz planētas iestāsies visāda veida stabilizācija. Kas ir „ideoloģija” un kāda ir tās loma tautas dzīvē, neatkārtosim šajā etīdē. Atkārtosims, kas ir šizofrēnija. Ar šizofrēnijas jēdzienu apzīmē ne visai precīzi izzinātu parādību. Zinātne atturas līdz galam izskaidrot šizofrēniju. Tā ir daudzveidīga psihiskā slimība. Tās izcelsme pilnā mērā nav noskaidrota. Vienīgi droši var apgalvot, ka šizofrēnija ir prāta saskaldīšana diametrāli pretēji orientētās vienībās. Šizofrēnija ir tad, kad prāta viena daļa tiecas uz labo pusi, bet otra daļa tiecas uz kreiso pusi. Tas ir slimīgs process, kas sagrauj prāta konsolidāciju - sagrauj prātu kā vienotu funkcionālo mehānismu. Šizofrēnisks prāts nav prāts, bet prāta kroplība, nespējot neko pareizi un konstruktīvi izzināt un izlemt. Ikdienā mēs saskatām šizofrēniju tad, kad cilvēks nav spējīgs neko izdarīt, jo viņa domas haotiski šaudās pretējos virzienos. Par latviešu tautas ideoloģisko šizofrēniju nākas dēvēt vēsturisko pieredzi, kad tautas apziņu ik pēc kāda laika sāka „skolot” diametrāli pretēja ideoloģija. XX gadsimtā un XXI gadsimta sākumā tas ar latviešu tautu notika četras reizes: 1)feodālisma ideoloģija-kapitālisma („pirmajā” LR) ideoloģija, 2) kapitālisma („pirmajā” LR) ideoloģija-sociālisma ideoloģija, 3) sociālisma ideoloģija-kapitālisma („perestroikas”) ideoloģija, 4) kapitālisma („perestroikas”) ideoloģija-kriminālā kapitālisma ideoloģija mistrojumā ar neoliberālisma un postmodernisma ideoloģiju („otrajā” LR). Četras reizes 100 un nedaudz vairāk gadu laikā mainījās ideoloģijas, viena otru kardināli noliedzot. Latviešu tauta nepazīst ideoloģisko kontinuitāti. Latviešu tauta pazīst tikai ideoloģisko šizofrēniju. Tās sekas atsaucas uz kultūru un atsaucas uz genofondu. Tātad atsaucas uz abiem pīlāriem, uz kuriem balstās antropoloģiskā ģenēze un evolūcija, formējot cilvēku par cilvēku ar viņa prāta saprātīgumu un viņa dvēseles un gara cilvēciskumu. Ideoloģiskās šizofrēnijas pārņemtajai tautai nevar būt imunitēte pret zombēšanu. Tādas tautas inteliģence nevar izvairīties no mutācijas. Tagad redzam, ka tāda tauta nevar izvairīties no garīgi slimo un morāli patoloģisko primātu invāzijas. Tautā nav neviens spēks, kas spētu pretoties morālās un intelektuālās anormālības diktatūrai.



 


         

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru