Debilizācija ap „teātra mākslu”

13.Saeimā neievēlētais nacionālais noziedznieks (humanitātes noziedznieks) Šadurskis steidz novest līdz galam savu debilo darbību. 2018.gada 27.novembrī valdība apstiprināja „Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidoto vispārējās pamatizglītības (!?) mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas skolēnos attīstīs 21.gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas izglītībā skolās pakāpeniski ieviesīs jau no 2020.gada 1.septembra”. Jaunajā pieejā “līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts jauns mācību priekšmets "Teātra māksla", kā mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas (!?) intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku”. Kā zināms, agrāk ministrija gribēja ieviest mācību priekšmetu „Drāma”. Kritika ir uzklausīta, un (kā parasti) ir pastrādāta vēl lielāka muļķība – mācību priekšmets ar nosaukumu „Teātra māksla”. Kā var saprast, runa ir par neverbālās komunikācijas prasmi, bet nevis aktiera mākslu jeb "teātra mākslu", kas ir ļoti plašs jēdziens, ko Vaļņu ielas humanitātes noziedznieks nav spējīgs aptvert. Kāda vajadzība ir latviešu bērniem mācīt "teātra mākslu"? Kurš var atbildēt uz šo jautājumu? Un ko nozīmē epitets "apzinātas"? Kā šis nacionālā noziedznieka murgojums "teātra māksla" saskan ar mērķi "attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās (!?), fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku"? Murgojums ir milzīgs. Tā autori ir šausmīgi neizglītoti cilvēki. Teātra māksla ir mākslas veids, kas nav iespējams bez noteiktas ievirzes talanta. Teātra mākslas pamatā ir dzīves realitātes tēlaini nosacīta apguve un atveidojums. Vai to ir jāmāca pamatizglītībā? Mākslinieciski nosacīta darbība vienmēr ir atrauta no dzīves realitātes. Vai pamatskolas audzēkņus ir jāpieradina atrauties no dzīves empīriskajiem procesiem? Teātra mākslai ir specifiska kognitīvā forma. Tai nav nekāds sakars ar zināšanu apguvi pamatizglītības pakāpē. Teātra mākslā komunikācijas veidi ir dialogs, monologs. Teātra māksla balstās uz spēli, tēlošanu (simulēšanu). Teātra māksla ir kolektīva nodarbošanās. Tā ir sintētiska māksla, apvienojot sevī literatūru, mūziku, tēlotājas mākslu, horeogrāfiju, vokālo mākslu. Teātra mākslai ir nepieciešams teātris – specifiski iekārtota telpa. Tāpat vajadzīgs ir skatītājs. Teātra māksla realizējas dažāda profila teātros – dramatiskajā teātrī, operas un baleta teātrī, leļļu teātrī, pantonīmas teātrī. Teātra mākslas subjekti ir aktieri, režisori, scenogrāfisti, komponisti. Teātrī ir butaforijas, tērpi, grimētavas.  Vai latviešu tauta ir pelnījusi, ka tā saputro bērnu izglītību? Šadurskis rīkojas nelietīgi. Viņu tauta neievēlēja 6.oktobrī. Viņu neievēlēja tāpat kā agrāk neievēlēja citu izglītības politikas spīdekli Druvieti. Tā vietā, lai izdarītu morālos secinājumus, nelietis ir panācis savu debilo murgojumu akceptu valdībā.