2018.gada 6.oktobrī 13.Saeimā sastūma milzīgu baru „jauno
politiķu”. Savukārt 2018.gada 26.novembrī provinces bioloģijas skolotājs, Rīgas
pils saimnieks, principā recidīvists, kurš jau zaudējis vairāk kā 10 tiesas procesus,
slēpjot no sabiedrības informāciju par naudas nepelnītu sadalīšanu (zagšanu)
Valsts prezidenta aizgaldā, uzdeva sastādīt LR valdību antropomorfam indivīdam,
kurš nekad nav sēdējis nevienā valstiski atbildīgā krēslā, tik tikko ir iestājies
dauna/klauna „kabatas partijā”, kurā ne reizi nav samaksājis biedra naudu un,
saprotams, nav izbaudījis politiskās karjeras kāpumu no zīmuļu asinātāja līdz
partijas sekretāram vai kādam citam amatam partijā, bet toties sabiedrībā viņam
ir negodīga jurista slava. Neapšaubāmi, 6.oktobrī LR pārvaldīšanā masveidīgi
ienāca cilvēki no ielas - bez pieredzes, bez zināšanām, bez reputācijas un
autoritātes tautā. Visi no viņiem ir „brīvvalsts” kriminālā kapitālisma morālās
atmosfēras, nemitīgās bezjēdzīgās un kroplās reformās izmocītās nepilnvērtīgās
izglītības produkti ar pirktiem diplomiem. Nav ticams, ka viņiem ir kaut kādas
zināšanas politoloģijā, sabiedrības mācībā. Nav ticams, ka viņi var pareizi
pateikt, kas ir valsts, kā funkcionē valsts, kas ir valsts iekārta, ko dara
parlaments, ko dara valdība, no kādiem elementiem sastāv valsts politika utt. Nekādi
nav ticams, ka viņiem ir priekšstats par likumdošanu un līdz šim parlamentā
pietaisītajiem likumiem. Nav ticams, ka viņiem ir zināšanas ekonomikā,
etnopolitikā, nacionālajos jautājumos, starptautiskajās lietās, diplomātijā.
Nav ticams, ka viņi zina vēsturi – pasaules un Latvijas vēsturi. Esmu pilnīgi
pārliecināts par viņu terminoloģisko nekompetenci, valodas neprecizitāti un pat
diskursīvo neloģiskumu. No viņiem noteikti neviens neprot pareizi lietot divus
vārdus – nācija un kultūra. Viņi nezina, kāda atšķirība ir starp jēdzieniem „tauta”
un „nācija”. Jaunais valdības sastādītājs, politiskais parvēnijs no ielas, jau
publiski apliecināja, ka nav lasījis Satversmi un nezina, kā LR veido valdību.
Labi ir zināms „jauno politiķu” partejisko programmu debilisms un idiotiskais
utopisms, solot tautai zelta kalnus un pat komunismā neiespējamus sociālos
labumus. Un tāpēc, lūk, ir jautājums „Kas notiek pēc tam, kad kādu kultūras
(politika un valsts pārvaldīšana ir kultūras komponenti) segmentu pārņem
pilnīgi nepiemēroti, nesagatavoti, cilvēciski neadekvāti tipi?”. Atbilde nav
ilgi jāmeklē! Tā ir vēsturiski zināma jau sen! Tādā gadījumā var notikt tikai
viena rīcība: nekompetences (jeb
precīzāk - tumsonības) institucionalizēšana.
Tas nozīmē, ka mūsu dārgie jaunās paaudzes „politiķi” pārvērtīs par vispārobligātu normu, pieeju, kārtību savu attiecīgo neizpratni un nezināšanu. Protams, viņi spēj
rīkoties vienīgi atbilstoši savai klaji apšaubāmajai izglītotībai,
inteliģencei, morālajai stājai. Ja prevalē mežonība, kroplība, neattīstība,
bezgarīgums, amorālisms, intelektuālā nabadzība, tad tas viss turpmāk nevar
neatspoguļoties LR sociāli politiskajās norisēs. „Jaunie politiķi” var
institucionalizēt vienīgi šausmīgo bezvērtību un nekaunīgo tukšumu, kas ir
viņu galviņās, sirdīs un dvēselēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru