ceturtdiena, 2018. gada 29. novembris

Terminoloģiskā devalvācija



Ilgu laiku jēdzienu „devalvācija” lietoja tikai finansiālā sarunā. Tagad šo jēdzienu lieto ļoti plaši un neattiecina tikai uz konkrēto finansiālo procesu – valūtas (naudas) kursa pazemināšanos attiecībā pret zelta vai citu valūtu kursa. Tagad izsakās par devalvāciju, raksturojot dzīves īstenības jebkuras parādības kritumu. Tāpēc droši var apspriest terminoloģisko devalvāciju, kad „kursu” zaudē ilgu laiku pārmērīgi bieži lietoti jēdzieni un sarunvalodas leksiskās vienības. Latvijas mūsdienu dzīves īstenībā devalvējas tādi populāri vārdi kā „idiots” un „debils”. Šo vārdu devalvācijai ir divi aspekti. Pirmkārt, dotie vārdi sabiedrībā zaudē semantisko spēku, asumu, kritisko vērienu, nosodošo būtību. Sabiedrības terminoloģiskā uztvere notrulinās, kļūst vienaldzīga un pulsē bez emocionālās sakāpinātības. Tā tas notiek tāpēc, ka dotos abus vārdus nākas lietot katru dienu vismaz vidēji 10-15 reizes, kritiski analizējot un terminoloģiski adekvāti vērtējot medijos atspoguļotās idiotiskās un debilās izdarības. Sabiedrībai tas sāk apnikt. Sabiedrībā vārdi „idiots” un „debils” kļūst tik pierasti, ka vairs neasociējas ar kaut ko ačgārnisku, anormālu un nepieņemamu. Otrkārt, abi populārie vārdi devalvējas arī to lietotāju apziņā; proti, publicistu, žurnālistu apziņā. Pie tam viņiem pret šiem populārajiem vārdiem rodas alerģija – izkropļota reakcija. Tos nākas lietot dienu no dienas daudzas reizes, un tas kļūst nepanesami. Diemžēl nav lielas iespējas terminoloģiski manevrēt. Protams, svešvārda „idiots” vietā var lietot latvisko „muļķis” vai „nejēga”. Svešvārdu „debils” latviskot vienā vārdā nav iespējams. Nākas veidot pagaru teikumu: cilvēks, kam ir iedzimtas psihiskās atpalicības vieglākā forma. Tik garš teikums stilistiski nesola neko labu. Nav efektīvi lietot arī svešvārda (lat. debilis) tulkojumu latviešu valodā – vājš, nevarīgs. Abiem iztulkotajiem vārdiem latviešu apziņā ir diezgan stabila nozīme. Ja lasām „vājš cilvēks”, tad acīmredzot tas ir fiziski vājš cilvēks. „Nevarīgs cilvēks” arī visbiežāk ir fiziski nevarīgs cilvēks, bet nevis debils cilvēks - cilvēks, kam ir iedzimtas psihiskās atpalicības vieglākā forma. Tātad atkal ir maģiskais jautājums „Ko darīt?”. Viena iespēja ir mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā censties atrast piemērotus vārdus vārdiem „idiots” un „debils”. Piemēram, vārdu „idiots” drīkstētu aizstāt ar tādiem vārdiem kā nepraša, nemākulis, necienīgs, negantnieks, negausīgs, neģēlīgs, negudrs. Savukārt vārda „debils” vietā varētu rakstīt „dulls”, „bezprātis”, „garīgi slims”. Liekas, gandrīz visi piekritīs, ka „tas tomēr nav tas”, jo vārdi „idiots” un „debils” ir sociāli daudz precīzāki un semantiski dzēlīgāki mūsdienu laikmetā, ļoti bargi (drakoniski) norādot uz šodienas sociuma kādas daļas reālo stāvokli. Ar abu populāro vārdu devalvāciju nāksies samierināties un izlikties to nemanām.







Nav komentāru:

Komentāra publicēšana