Ja ir nepieciešams iegūt priekšstatu par sabiedrību, tad komentāri ir
jālasa. To darīt ir pretīgi. Latviešu valodā komentārus raksta gandrīz tikai
(pēdējā laikā – tikai) kaut kādi šausmīgi neizglītoti, truli aprobežoti un nekaunīgi
agresīvi jaunieši. Jaunmodīgā troļļu algošana faktiski ir deģenerātu un idiotu
algošana. Pašlaik komentāros var uztvert galvenās tendences, piemēram, sakarā
ar sabiedrības jaunāko gardumu – „melno maisu” atvēršanu. Vispirms izdalās
tendence vērsties pret personīgajiem ienaidniekiem. Tā ir vēršanās pret komentāra
autoram labi zināmiem cilvēkiem. Labi zināmos cilvēkus var iedalīt divās
grupās. Vienā grupā ir visā sabiedrībā un ne tikai komentāra autoram labi
zināmi cilvēki – politiķi, zinātnieki, biznesmeņi, mākslinieki, pedagogi. Otrā
grupā ir tikai komentāra autoram labi zināmi cilvēki – darba biedri,
priekšniecība darbā, skolas un studiju biedri, bijušie skolotāji un
pasniedzēji, izglītības iestādes vadītāji. Var skaidri just, ka abu grupu
cilvēki komentāra autoram ir personīgie ienaidnieki. Acīmredzot viņi ir
aizskāruši komentāra autora patmīlību, pašcieņu. Šī aizskaršana varēja būt
netieša vai tieša. Taču abos gadījumos aizskaršanas iemesls noteikti ir viens
un tas pats, ja arī tas netiek skaidri norādīts. Pilnīgi ir saprotams, ka komentāra
autoru personiski aizvaino šo cilvēku gudrība, zināšanas, talants, darbaspējas,
panākumi, reputācija sabiedrībā, autoritāte kolektīvā, publikācijas. Vārdu
sakot, komentāra autors vēršas pret tiem cilvēkiem, pret kuriem izjūt skaudību,
nenovīdību. Komentāra autoru kaitina šo cilvēku cilvēciskais un profesionālais
pārākums. Tas komentāra autorā instinktīvi izraisa sarūgtinājumu par paša
cilvēciskajām un profesionālajām nepilnībām. Pie tam izraisa ne tikai
sarūgtinājumu, bet izraisa arī dzīvniecisku naidu. Respektīvi, „melno maisu”
atvēršana deģenerātiem un idiotiem sniedz iespēju pazemot, ņirgāties, ļauni
priecāties par tiem, kurus faktiski viņi apskauž un patiesībā paši gribētu būt
viņu vietā. Latvijā ir radies toksisks iemesls ļaunā prieka masveidīgai
manifestācijai. Oligarhi un valdošā kliķe netiek galā ar sociuma melnās
enerģijas savaldīšanu. „6.oktobra paaudzes” nākšana pie varas, ļaunā prieka
masveidīgā manifestācija ir līdz šim uzskatāmākie piemēri. Jebkuras politiskās
varas obligāts pienākums ir savaldīt sociuma melno enerģiju, savlaicīgi
neitralizējot toksiskuma perēkļus. Kriminālajā kapitālismā tas nenotiek, jo
kriminālajā kapitālismā politiskā vara pati ir melnā enerģija. Lustrācijai būtu
bijusi jēga vienīgi tad, ja LPSR vietā būtu radīta elementāri normāla
kapitālistiskā valsts, kuras valstiskās drošības sargāšanā nav vietas diametrāli
pretējās sociālistiskās valsts drošības iestāžu kadriem. LR tāda nav un tāda
netika paredzēta pēc PSRS sagraušanas. LR turpinās LKP/VDK vara. Tāpēc
noņemšanās ap „melnajiem maisiem” ir tipiski plānprātīgi absurda noņemšanās,
kas ir iespējama vienīgi fundamentāli neattīstītā populācijā ar fundamentāli
nevērtīgiem LKP/VDK vadoņiem pie populācijas stūres. Tie ir vadoņi, kuriem
alkātīgā mantkārība ir atņēmusi prātu tik lielā mērā, ka viņi ir sākuši graut
paši savu noziedzīgo labklājību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru