Sergeja Kurginjana darbībā daudzām vietējām vecajām un
jaunajām galvām acīmredzot nekad nebūs saprotamas divas pozīcijas. Pirmkārt,
tie antropomorfie primāti, kuri neciena valstisko suverenitāti, nacionālo
brīvību un ar prieku atdot savu zemi un savu dzīvi svešinieku varai, nekad
nespēs saprast tos cilvēkus, kuriem nacionālā brīvība, savas zemes un savas
dzīves patriotiska aizstāvēšana ir svēts viņu esamības pienākums – morālais
kategoriskais imperatīvs. Otrkārt, mūsu daudzām galvām nekad nebūs saprotams,
ka komunisms nav tikai marksistisks komunisms. Komunisms kā cilvēces
augstākais, cēlākais, ideālākais, humānākais, taisnīgākais, demokrātiskākais
ideoloģiskais konglomerāts eksistē no senseniem laikiem kā sekulārs garīgais
komplekss līdzās dažādiem mitoloģiskajiem un reliģiskajiem kompleksiem. Sergejs
Kurginjans ir izvēlējies deklarēt komunismu kā augstāko esamības mērķi tikai
tāpēc, ka tas arī ir augstākais sekulārais cilvēka un sociuma esamības mērķis
cilvēces morālajos un intelektuālajos sapņos. Nav nekas skaistāks,
eksistenciāli un psiholoģiski iedvesmojošāks izdomāts sekulārās domas vēsturē.
Savukārt Markss ir vajadzīgs kā konkrēts empīriskais materiāls komunisma
interpretācijā. Šajā ziņā Marksa mantojums ir visgrandiozākais mantojums
cilvēces vēsturē. Dziļi aprobežotiem, nemitīgā tumsonībā un šarlatānismā
auklētiem, un vēl pie tam ideoloģiski kropli nozombētiem tipiem praktiski nav
iespējams adekvāti izturēties pret to, kas vispusīgi dziļi izglītotiem un
kritiski domājošiem cilvēkiem ir elementāra nostādne.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru