“Negaidīto secinājumu” stimulēja “Delfos” 2019.gada
25.janvārī izlasītā ziņa: "Esam rekordisti ar publisko iepirkumu
karteļiem, izskatās, ka visas nozares ir ar to inficētas," piektdien
preses konferencē par Konkurences padomes (KP) pērn
paveikto teica KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama”. Dotā ziņa nav pārsteigums. Bet vai tad varēja būt savādāk? Nevarēja! Kriminālajā
kapitālismā, kas ļoti sajūsmina latviešu gaiši pelēko un pašlepno varas
inteliģenci, var būt tikai organizētā noziedzība (karteļi). Kriminālajā
kapitālismā noziedzība ir visu valstisko izdarību pamatā. Turklāt ir izdiedzēta
jauna noziedznieku paaudze. "6.oktobra paaudzē", kura ir nākusi pie
varas, ir ne tikai dauni, pederasti, šarlatāni, bet arī patoloģiski
noziedznieki - bordāni, juraši, strīķvieples, kaimiņi, gobzemblēži, petravičblēdes.
Var droši apgalvot, ka latvieši ir pelnījuši noziedznieku karteļus, jo latvieši
nekad nav cienījuši un atbalstījuši gudrus un godīgus cilvēkus. Latvieši
atbalsta tikai cilvēciskos atkritumus. Tāpēc pelnīti ir dzīvot atkritumu
dižkartelī. Protams, nākas domāt par izeju no tāda stāvokļa. Un, lūk, šajās
pārdomās ir radies “negaidītais secinājums”. Kriminālā kapitālisma iespējamību
nodrošina inteliģences masveidīgais atbalsts. Savukārt tāds melns atbalsts ir
iespējams vienīgi relatīvi neattīstītā populācijā – amorālā un intelektuāli
bālā populācijā, kurai organizētā noziedzība (karteļi) nesagādā nekādus pašpārmetumus,
vainas un kauna apziņu, bailes no soda. Faktiski organizēto noziedzību (vispār –
masveida noziedzību) veicina LR pastāvošā “demokrātiskā” iekārta un tās
funkcionēšanas formas. Šajā gadījumā valsts iepirkuma forma, kas pašlaik
eksistē Latvijā un ko latvieši ir pārvērtuši par noziedzības placdarmu. Tāds
noziedzības placdarms nebija padomju laikā – sociālistiskajā valstiskumā.
Padomju laikā latvieši nevarēja lepoties ar masveida zagšanu, masveida
organizēto noziedzību. “Negaidītais secinājums” ir šāds: relatīvi neattīstītai etniskajai
populācijai piemērotākā pārvaldīšanas forma ir sociālistiskais valstiskums, kad
visu kārto pati valsts – veic iepirkumus, organizē ražošanu utt. Relatīvi
neattīstītām populācijām neder “demokrātiskais” valstiskums, kuru tagad imitē
Latvijā. “Demokrātiskais” valstiskums ir veicinājis masveida noziedzību. Cilvēkiem
nevar ļaut pašiem kārtot dažāda veida valstiskos darījumus bez pašas valsts
tiešas līdzdalības. “Demokrātiskajā” valstiskumā cilvēki nespēj nodrošināt
godīgu konkurenci valstisko funkciju realizācijā. Tātad loģisks ir šāds negaidīts
secinājums: jo relatīvi neattīstītāka populācija, jo lielākai ir jābūt valsts
tiešajai darbībai bez “demokrātiskuma” tēlošanas, kas nenotiek sociālistiskajā
valstiskumā un tādējādi nepieļauj etnosa masveida morālo deģenerāciju. Relatīvi
neattīstītai tautai piemērotāks ir sociālisms, bet nevis kapitālisms. Tas varētu būt valstiski nacionālais sociālisms; atšifrējumā
tas būtu valsts realizēts sociālisms (kā sociālā taisnīguma doktrīna) nacionālo
(tautas) interešu labā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru