Tumsonības nostiprināšana, atzīšana, pieļaušana ir viens
noteikts konkrēts process. Lietojot svešvārdus, šo procesu var saukt par
obskurantisma aprobāciju. Taču var būt arī citi apzīmējumi: obskurantisma
leģitimācija (oficiāla apstiprināšana), obskurantisma legalizācija (likuma
spēka piešķiršana), obskurantisma socializācija (sabiedriskošana),
obskurantisma ideoloģizācija (pārvēršana par idejisko kompleksu), obskurantisma
radikalizācija (uzskatīšana par kaut ko tādu, kas skar pašus pamatus),
obskurantisma glorifikācija (cildināšana). Doto riebīgo, pazemojošo, necienīgo,
apkaunojošo procesu nākas izskaidrot; proti, nākas izskaidrot tā cēloņus, jo
noteikti nav tikai viens cēlonis, bet ir vairāki (daudzi) cēloņi, no kuriem var
izveidot zināmu hierarhiju. Tās augstākajā (praktiski nevērtīgi zemākajā)
pakāpē katrā ziņā ir izglītības degradācija (satura primitivizācija un
zinātniskā līmeņa kritums, satura neoliberālistiskās un postmodernistiskās
kroplības, diplomu pirkšana, šarlatānisma izplatība docētāju kontingentā). Pēc
tam seko akadēmiskās inteliģences profesionālās misijas satrūdēšana, nespējot
pretoties obskurantisma aprobācijai un veikt tumsonības cenzora profesionāli
funkcionāros elementāros pienākumus. Mūsu mietpilsoņu guru kūles, stradiņi,
rozenvaldi, daukšti, skudras, ijābieši, druvietes, kursītes, cimdiņas klusē,
baidās vērsties pret tumsonību. Bet tā tas Latvijā nebija vienmēr. Patiesībā
latviešiem ir plaša pieredze tumsonības nepieļaušanā, jo padomju laikā jebkuru
niecīgāko šarlatānisma iedīgli momentā apklusināja kāds pasniedzējs,
zinātniskais līdzstrādnieks, profesors, akadēmiķis. Tagad tas tā nenotiek, un
tāpēc pusizglītotie bordāni turpina staigāt ar lepni paceltu galvu pēc kārtējā
viņu tumsonības apliecinājuma. Hierarhijas augstākajā pakāpē noteikti atrodas
mediji. Īpaši to galvenie redaktori. Nelaime ir tā, ka mūsu medijos tagad
strādā totāli neizglītots jauniešu slānis, kas nav spējīgs būt kognitīvais
filtrs, nepieļaujot publiskajā telpā ziedēt obskurantismam. Ja medijos būtu
adekvāti galvenie redaktori, dažādu redakciju vadītāji, tad viņi neļautu
bordāniem laimīgi plunčāties tumsonības vannā. Pēcpadomju Latvijā tumsonība
triumfē. Par to nav ne mazāko šaubu. Tagad vērsties pret tumsonību ir ļoti
grūti. Turklāt mūsu šosdienas obskuranti ir arī ļoti nekaunīgi tipi. To pierāda
Bordāna izcili nekaunīgā darbība, noziedzības izdzimteņiem cenšoties panākt starptautisku
aizsardzību, it kā pasaulē neviens nezinātu, kas pašlaik ir Latvija un ko
pašlaik var sagaidīt no latviešiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru