Šajās dienās nākas izjust dziļu profesionāli intelektuālo
gandarījumu. Praktiski apstiprinās vairāki koncepti, analītiskie secinājumi un prognozes.
Tā, piemēram, pilnā mērā praktiski apstiprinās koncepts par latviešu
inteliģences dalījumu tautas inteliģencē un varas inteliģencē, kura ir Latvijas
kriminālā kapitālisma enerģiska un pašaizliedzīga stutētāja – nacionāli
reakcionārs un cilvēciski atbaidošs konglomerāts. Tāpat pilnā mērā praktiski
apstiprinās koncepts par humanitātes noziedzību Latvijā. Jau agrāk minēju, ka
noziedzībai var būt daudzas sejas: ekonomiskā noziedzība, kriminālā noziedzība,
juridiskā noziedzība, noziedzība pret cilvēci, starptautiskā noziedzība.
Iespējama noziedzība, kuru nākas dēvēt par humanitātes noziedzību. Tā ir
noziedzība pret cilvēcību, cilvēkmīlestību, cilvēka cienīšanu, rūpēm par
cilvēka labklājību tādos humānisma aspektos kā audzināšana, izglītošana,
ideoloģiskā skološana, sociumam adresētā garīgā kultūra, sabiedrības morāli
tikumisko vērtību un normu kodekss. Mūsdienu Latvijā ir sastopami visi
noziedzības veidi. Vieni vairāk, citi mazāk. Taču noziedzības veidu hierarhijas
virsotnē noteikti atrodas humanitātes noziedzība, par ko ir jāsoda tikpat bargi
kā par ekonomiskajiem noziegumiem, kriminālajiem noziegumiem.Pie mums humanitātes noziegumi smagā formā ir paveikti
izglītībā, zinātnē, garīgajā kultūrā, masu komunikācijā, ideoloģiskajā darbībā.
Runa ir par izglītības šausmīgo izkropļošanu, zinātnes likvidēšanu un
akadēmiskā šarlatānisma nostiprināšanu, mākslas un literatūras
postmodernistisko izkropļošanu, neoliberālistiskās ideoloģijas uzspiešanu.
Galvenie humanitātes noziegumu veicēji ir politiķi, skolotāji, pasniedzēji,
garīgās kultūras institūciju darbinieki, bezsmadzeņu literāti, mākslinieki,
valsts iestāžu darbinieki. Humanitātes noziedznieki ir pelnījuši tādu pašu augstāko
soda mēru kā nacionālie nodevēji, nacionālie laupītāji. Un tas ir labi, ka viņi
paši sastāda Latvijas humanitātes noziedznieku sarakstu, kā tas nupat atkal notika
sakarā ar aptaurētā ebreja odiozo bīdīšanu Valsts prezidenta krēslā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru