Par Olaines lieluzņēmuma odiozo likteni nākas tikai priecāties.
Tas ir ļoti labi, ka Olaines lieluzņēmuma odiozais liktenis kā konkrēta
uvertīra analoģiskiem citiem likteņiem attiecas uz lielu uzņēmumu – vienu no
lielākajām Latvijas ekonomikas ražotnēm, kuru, saprotams, pilnā mērā skāra
PSKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu “prihvatizācija”. Respektīvi, skāra tā noziedzība,
kas tika veikta pret sabiedrību, ekspropriācijai pakļaujot sabiedrības kopīpašumus.
Tas bija zināms jau pašā sākumā, ka tāda mēroga noziedzība, kas kļuva
pēcpadomju jauno “valstu” pamats un tajā skaitā arī “otrās” Latvijas Republikas
pamats, agrāk vai vēlāk piedzīvos krahu. Noziegumi nevar būt sākums jaunai
dzīvei - nevar būt sākums jauna tipa valstiskumam un jauna tipa sociālajām
attiecībām. Tas bija jau no paša sākuma saprotams, ka noziedzība kļūs lāsts - “prihvatizātoru” mūžīgs nolādējums, viņu
izveidotās noziegumu brīvības mūžīgs nolādējums un personiskās dzīves mūžīgs nolādējums,
ko tagad izjūt nelaimīgās sievietes, pašas varbūt neapzinoties savas esamības atrašanos
nolādējuma varā. Notikumi ap Olaines lieluzņēmumu ir nolādējuma burvība. Tā ir
ļoti vajadzīga nolādējuma burvība, stimulējot sabiedrību atcerēties, ka jauna
dzīve ir jāceļ uz godīgiem pamatiem un jauns valstiskums ir jādibina ar godīgām
rokām un godīgām sirdīm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru