Principā nekā jauna nav. Nelietīgā ideja likvidēt Uzvaras
pieminekli ir kārtējā latviešu nepateicības izpausme. Nepateicība ir sen novērota
un sen diskursīvi fiksēta latviešu identitātes izpausme. Saprotams, vēsturiski
pirmā to novēroja un literāri apcerēja vācbaltu inteliģence. Vācbaltus pirmo
reizi latviešu nepateicība acīmredzot vissāpīgāk pārsteidza sakarā ar I Dziesmu
svētkiem 1873.gadā. Dziedāt korī latviešu zemniekus iemācīja vācieši. Bez
vācbaltu iniciatīvas nebūtu kori, koru dziesmas, dziesmu svētki. Taču 1873.gadā
latviešu runas vīri izturējās ļoti nepateicīgi – publiski noliedza vācu
ieguldījumu, aicināja vācus turpmāk nejaukties latviešu dzīvē u.tml.
Neapšaubāmi, vācbalti latviešu nepateicību saistīja ne tikai ar koru
dziedāšanu. Vācbalti izveidoja latviešu literāro valodu, izdeva reliģiskos
tekstus latviešu valodā, organizēja skolas un sagatavoja mācību grāmatas,
finansēja talantīgāko latviešu jaunekļu augstākās izglītības iegūšanu. Pats par
sevi ir saprotams, ka Latvijas saimnieciskā sfēra bija vācbaltu devums. Latvieši
pret to visu izturējās nepateicīgi. Vācu naciķu lēmumu pēc uzvaras karā
iznīcināt latviešu tautu noteikti ietekmēja vairāki faktori. Latviešu
nepateicībai noteikti bija būtiska loma. Tagad jau 30 gadus tiekamies ar
nepateicības dinamiku. Jau 30 gadus latviešu varas inteliģence demonstrē klaju
nepateicību pret padomju valsti, krievu tautu. Latviešu nepateicība ir izteikti
amorāla izdarība. Padomju laikā latviešu kultūras attīstība 70.gados sasniedza
kulmināciju gan garīgajā sfērā, gan materiālajā sfērā. Padomju Latvija bija
viena no visaugstāk attīstītajām PSRS republikām. Aizvadīto 30 gadu latviešu
nepateicības dinamikā visriebīgākā izpausme ir nicīgā izturēšanās pret padomju
armiju, tās uzvaru karā. Šausmīgi amorāla rīcība ir padomju armijas vienādošana
ar nacistu armiju, sociālistiskās ideoloģijas vienādošana ar nacistisko
ideoloģiju. Nepateicība kā tautas identitātes izpausme saglabājas un progresē. Tas
ir tāpēc, ka latviešiem nav elites. Latviešiem ir vienīgi sapuvusi varas
inteliģence – nepateicības ģenerētāja un propagandētāja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru