Pazemojums

Kā ir jāvērtē šāda ziņa: “Krišjāņa Kariņa (JV) Valdības rīcības plāns paredz konkrētus darbus, to izpildes termiņus, kā arī prioritārās nozares. Dokumentu ar pavisam 583 darāmajiem darbiem otrdien, 23. aprīlī, skatīja valdība”? Kā ir jāvērtē parlaments, kurš apstiprināja valdību ar latentiem “583 darāmajiem darbiem”? Kā ir jāvērtē valdība, kuras ministri un premjerministrs visā nopietnībā un dziļā vienprātībā runā par “583 darāmajiem darbiem”? Vai “583 darāmie darbi” ir tikai neticama un nedzirdēta muļķība? Vai tāda fantastiski bezjēdzīga valdības pieeja ir kaut kāds pārpratums? Vai 23.aprīlī valdība patiesībā nodarbojās ar kaut ko jēdzīgu, bet nevis pievērsās bezjēdzīgajam rīcības plānam? Atbilde uz minētajiem jautājumiem var būt tikai viena: nekādā gadījumā nav pārpratums un nav kaut kāda muļķība. Dīdīšanās ap “583 darāmajiem darbiem” ir milzīgs pazemojums! Cita atbilde būs neprecīza atbilde. Precīza atbilde ir tikai viena – milzīgs pazemojums! Tāda atbilde ir pareiza. Vienīgi nav īsti skaidrs, kam ir adresēts šis milzīgais pazemojums. Loģiski būtu uzskatīt, ka milzīgais pazemojums ir adresēts latviešu tautai un reizē tātad attiecas uz katru latviešu tautas pārstāvi; proti, pazemots tiek katrs latvietis. Faktiski tā tas arī ir noticis. Vienīgi tagad vairs nevaram runāt par visas latviešu tautas pazemošanu, jo latviešu tauta vairs neeksistē. “583 darāmie darbi” tam ir viskonkrētākais reāli sastopamais pierādījums. Ja tauta akceptē tādu ārprātīgu muļķību ( un tas jau ir noticis) un tādus ārprātīgus muļķus ar acīmredzot debilo Kariņu priekšgalā, tad tā vairs nav tauta kā vienots organisms, kas spējīgs pašaizsargāties, lai saglabātu savu sistēmisko satvaru. Tautai ir tautas statuss tikai tādā gadījumā, ja tā funkcionē kā sistēmisks veselums  ar vienotībā balstītu rīcību, kas pievērsta visa etniskā kolektīva attīstībai. Tas, ka tika akceptēts rīcības plāns un pēc tam nav sastopams kolosālās muļķības nosodījums, liecina par latviešu tautas pēdējās fāzes epilogu. Latviešu tautas vietā tagad veģetē atomoras antropoloģiskās būtnes: atsevišķi indivīdi, atsevišķas ģimenes, atsevišķas sociālās grupas, atsevišķi biznesa klani, politiskās koalīcijas, kas domā un rūpējas tikai par savām interesēm. Tautas interešu aizstāvēšana tautas pēdējā fāzē neeksistē. Acīmredzot atomāro antropoloģisko būtņu vairākumu apmierina “583 darāmie darbi”. Ja kāds tomēr izjūt pazemojumu, tad to izjūt tikai atomāro antropoloģisko būtņu visniecīgākie elementi – atsevišķi cilvēki. Kolektīvi izjusts pazemojums neeksistē.