ceturtdiena, 2019. gada 5. septembris

Vislielākais humanitātes noziedznieks


Noziedzībai var būt daudzas sejas: ekonomiskā noziedzība, kriminālā noziedzība, juridiskā noziedzība, noziedzība pret cilvēci, starptautiskā noziedzība, organizētā noziedzība. Iespējama noziedzība, kuru nākas dēvēt par humanitātes noziedzību. Tā ir noziedzība pret cilvēcību, cilvēkmīlestību, cilvēka cienīšanu, rūpēm par cilvēka labklājību. Tā ir noziedzība tādos humānisma aspektos kā audzināšana, izglītošana, ideoloģiskā skološana, sociumam adresētā garīgā kultūra, sabiedrības morāli tikumisko vērtību un normu kodekss. Mūsdienu Latvijā ir sastopami visi noziedzības veidi. Vieni vairāk, citi mazāk. Taču noziedzības veidu hierarhijas virsotnē noteikti atrodas humanitātes noziedzība. Par to ir jāsoda tikpat bargi kā par kriminālajiem noziegumiem. “Nācijas tēvs” ir gratulējams kā latviešu varas inteliģences vislielākais humanitātes noziedznieks. Gratulants tādu godu ir izpelnījies par nemitīgo glamūrīgi pseidointelektuālo tukšrunāšanu, kas tautas bojāejas apstākļos ir fundamentāls noziegums – humanitātes noziegums. Tautas traģiskos apstākļos Valsts prezidents nedrīkst būt lipīgi salds tukšrunātājs, kura tukšrunāšana pie tam nepārprotami ir savtīgi amorāla lavierēšana karjeras interesēs. Viņš tā nedrīkst rīkoties pat tad, ja viņa “nācijas” miljons saprot tikai sentimentālu vāvuļošanu, nonākot primitīvā emocionālajā un intelektuālajā uzbudinājumā tikšanās laikā ar pārlieku jūtīgu un salkani maigu verbālo caureju. Valsts prezidentam ir jāstāv pāri aprobežotas populācijas kaislībām. “Nācijas tēva” regulāri sabiedrībai adresētie pseidointelektuālie, karjeristiski konformistiskie, vērtējoši viltīgi izvairīgie un nekonkrētie izteikumi, Aglonā 15.augustā apliecinātā perversā solidaritāte ar pāteru pederastiem un valsts nodokļu nemaksāšanas blēžiem ir bez ierunām kvalificējama kā humanitātes noziedzība. “Nācijas tēvs” apliecina vienīgi kaut kādu odiozu (smieklīgi haotisku “nacionāli dialektiski metafizisku”) pioreju (strutu izdalīšanos). “Nācijas tēva” kā Valsts prezidenta humanitātes noziedzība ir īpaši bīstama un īpaši stingri sodāma. Tā ir valsts pirmās personas ideoloģiskā noziedzība, kas sevišķi nelabvēlīgi atsaucas uz tautas sabiedrisko apziņu. Laikā, kad latviešu tauta strauji izmirst, tautas vērtīgākā daļa ir spiesta pamest dzimteni, LR visos rādītājos ir pēdējā vietā Eiropā, Latvijā turpinās kriminālā kapitālisma kroplības bez valsts suverenitātes un ekonomikas vadošais žanrs ir organizētā noziedzība, valstī trūkst ārstu, skolotāju, Latvijas galvenajā mācību iestādē LU sastopama šausmīga nelietība, saskaņā ar Eiropas datiem pie mums sadeg, noslīkst, mirst autokatastrofās, tiek noslepkavoti visvairāk cilvēku, Valsts prezidents nedrīkst idejiski bezjēdzīgi un nacionāli bezatbildīgi blādīties un būt politiskās varas simulakrs ar personiskās ērtības prioritāti, neprincipialitāti, pielāgošanos un, protams, valstiski augstajam krēslam neadekvātu cilvēcisko kvalitāti un neadekvātu profesionālo kompetenci. Taču pats galvenais ir tas, ka no Levita neko godīgu un vērtīgu nevar gaidīt. Viņš ir viens no lielākajiem nacionālajiem nodevējiem. Viņš ir viens no tiem, kuri, uzticami kalpojot PSKP/VDK nomenklatūras morālajiem kastrātiem, PSRS sagraušanas rezultātā izveidoja nacionāli reakcionāru un krimināli oligarhisku latviešu tautas veģetēšanas telpu – Latvijas Republikas imitāciju. Tajā labi jūtas vienīgi nelieši, zagļi, stulbeņi, šarlatāni, pederasti, postcilvēki, visu variāciju pelēkie zvirbuļi un visu tautību leviti.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana