piektdiena, 2018. gada 2. februāris

Bezcerība

Ar izglītību un zinātni tāpat kā ar industriālo ražošanu latviešu sētā, prasti sakot, „ir cauri”. Nekas cienījams nav tagad un nekas cienījams nebūs nākotnē. Latvieši un vietējie krievi/puskrievi momentā sagandēja kapitālisma greznumu – privāto izglītību ar iespēju veidot elitāras programmas un tautā izaudzināt īstu eliti. Latviešu kūroviem elitāras izglītības kritērijs tūlīt kļuva studiju programmas cena: jo dārgāka studiju programma, jo tā esot elitārāka (savā laikā bija gods to dzirdēt no Borisa Kurova mutes). Krievu privātās augstskolas tūlīt kļuva par dažādu alkātīgu deģenerātu buku, ņikiforovu, djakonu biznesu bez zinātnes un ar „diplomu” nemaskētu tirdzniecību. Rīgas klozetpodu tirgotāja „trulībā” galvenas princips nostiprinājās iemācīt latviešu jaunatnei „taisīt naudu”, par ko Pētersons atklāti blādījās auditorijā. Izglītībā un zinātnē nekas nopietns nevar būt, ja, piemēram, augstskolu zinātņu prorektori nav cilvēki ar zinātniski radošiem gēniem un pie tam vēl nav spējīgi izprast zinātnes un izglītības sakarības, zinātnes lomu izglītībā, zinātnes būtību u.tml. LU zinātņu prorektore ir robustā Druviete, kurai ar zinātni nav nekādas mentālās saistības un visas regālijas ir mātes, kompartejiski vienmēr pareizi domājošās LPSR oficiālās valodnieces, nopelns, nespējot vienīgi savai kretīnei sarunāt Nobela prēmiju. Par RSU zinātņu prorektori ir ievēlēta melnā Kiope – izglītības un zinātnes enerģiskā postītāja no Vaļņu ielas nama, kas pārņemts ar „Boloņas procesa” neoliberālo un antihumāno (praktiski - sociālā darvinisma) smirdoņu. Kundze no zinātnes atrodas vēl tālāk nekā Druviete, kura vismaz ir LPSR ZA augstceltnē redzējusi īstus zinātniekus. Kiopes kundze ir redzējusi tikai šadurskus. Latvijas zinātnes sagraušana ir melnās dāmas lielākais zinātniskais sasniegums. RTU zinātņu prorektora Tāļa Juhnas pētījumu jomas ir ūdens kvalitātes nodrošināšana pilsētvidē un enerģijas ieguve no notekūdeņiem un atjaunojamiem dabas resursiem. Neticu, ka ar spilgti izteikto lingvistisko izvirtību viņam var sanākt kaut kas labs zinātnē. Tas nevar notikt, nesaprotot zinātnes jēgu un neprotot lietot zinātnes valodu. Katrā ziņā lingvistiskos izvirtuļus ir jātur 4 miljonus kilometru lielā attālumā no jaunatnes, studiju procesa, zinātnes organizēšanas, zinātnes. Dabas zinātnes, tehniskās zinātnes bija pēdējā cerība. Humanitārās un sociālās zinātnes latviešu sētā vienmēr ir bijušas provinciāli bālas un šarlatāniski sasmērētas. Notiekošais RTU aicina atmest arī pēdējo cerību. Ja RTU zinātniskā virtuve ir nodota totāli nepiemērotam  cilvēkam, tad nekādas cerības vairs nevar būt. 

1 komentārs: