Latvijā viss notiek, kā saka, “pēc grāmatas”. Tautas
garīgā bojāeja pilnā mērā notiek saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto
cilvēces vēsturisko pieredzi šajā jomā. Pagātnē ir garīgi gājušas bojā daudzas
tautas, savu vēsturi noslēdzot ar izšķīšanu citu tautu sastāvā. Tie, kuri zina
“grāmatas” par tautas garīgās bojāejas pazīmēm un fāzēm, tagad var skaidri un
neglābjami fiksēt tautas bojāejas pazīmes un fāzes latviešu etnosā. Latvieši ir
sasnieguši pēdējo fāzi. Pēdējā
fāzē tautas garīgais sabrukums ir nenovēršams, un tauta izbeidz pastāvēt kā
kolektīvs subjekts. Turpina dzīvot indivīdi ar attiecīgu etnisko identitāti,
taču nenovēršami pārtrauc eksistēt tauta kā garīgi pilnvērtīgs etniskais
kolektīvs. Pēdējā fāzē strauji degradējas visi garīgie procesi un nemitīgi devalvējas
visi parametri, kuri tautu raksturo kā radošu un organizatoriski spējīgu
cilvēku kopumu. Tautas pēdējā fāzē vairs netiekamies ar tautu, bet tiekamies ar
pūli, iedzīvotājiem, populāciju. Tautas kā etnosociālas sistēmas vietā ir
radies sava veida antropoloģiskais molusks – veģetējoša mīkstmiešu grupa bez
sociāli konsolidējoša un politiski integrējoša mugurkaula. Tautas saliedētības
un vienotības vietā ir tapis idejiski nesaistītu hominīdu bars, kuram nepiemīt
nedalāmība un veselums. Tautas pēdējā fāze nav tautas fiziskās esamības pēdējā
fāze. Kad publikācijās tiekamies ar sinonīmiski lietotiem vārdiem “tautas
bojāeja”, “tautas katastrofa”, “tautas gals”, “tautas traģēdija”, “tautas
beigas”, tad faktiski runa nav par tautas nonākšanu kapsētā. Ar tik tikko
minētajiem vārdiem vienmēr apzīmē tautas garīgo nāvi arī tad, ja tas netiek
speciāli akcentēts. Turklāt tautas garīgās nāves klienti nav visi tautas pārstāvji.
Tautas garīgā bojāeja vienādā mērā neattiecas uz visiem latviešiem. Tautas
garīgās bojāejas klienti ir tikai īpaša latviešu tautas daļa. Pirmkārt, tie ir
cilvēki ar garīgajām vajadzībām un garīgajām prasībām. Šiem cilvēkiem garīgums
ir ļoti liela vērtība, un viņi bez garīguma nevar dzīvot. Garīgums ir viņu
esamības organiska sastāvdaļa. Otrkārt, tie ir cilvēki, kuri vēlas arī latviešu
tautu vērtēt no garīguma viedokļa. Viņi vēlas latviešu tautu redzēt kā garīgi
bagātu tautu. Tātad tie ir cilvēki ar augstu patriotiskumu, un patriotiskuma
saturs ir garīgums. Rūpes par tautas kvalitāti ir viņu morāles un sociālās
atbildības izpausme. Tautas pēdējā fāzē latviešu tautas garīgo bojāeju izjūt un
pārdzīvo tikai garīgi bagāti cilvēki. Viņi ir tautas garīgās bojāejas klienti.
Tautas garīgās bojāejas klienti nav tā tautas daļa, kurai ir svešas garīgās
vajadzības un garīgās prasības. Šī tautas daļa rūpējas tikai par savu materiālo
labklājību, un šīs tautas daļas garīgās intereses apmierina bezgarīgās masu
kultūras saturs un formāti. Šī daļa nemaz nesaprot, ko nozīmē tautas garīgā
bojāeja.Viņi smiesies: “Viss taču
notiek – kāda bojāeja!”. Viņi netic tās iespējamībai, jo visi taču ir paēduši un joprojām ir
pieejamas dažādas izpriecas un dzīves baudīšana. Aktuāls ir jautājums, cik
liela daļa latviešu tautā ir tautas garīgās bojāejas klienti un cik liela daļa
ir to latviešu, kuri nav tautas garīgās bojāejas klienti. Noteikti ir jāņem
vērā sekojošais: tautas pēdējā fāzē strauji samazinās to cilvēku skaits, kuriem
garīgums ir viņu esamības organiska sastāvdaļa. Tautas pēdējā fāzē strauji samazinās tautas garīgās nāves klietu skaits.
trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis
otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis
REABILITĀCIJA
Jaunākā tautai piedāvātā odiozā tēma "Ebrejs Rīgas
pilī" faktiski ir izvērtusies Viktora Ārāja un viņa "komandas"
psiholoģiskajā reabilitācijā; proti, liekot saprast un atzīt Ārāja u.c.
psiholoģisko motivāciju attieksmē pret ebrejiem. Tagad noteikti tiekamies ar
aprobežotā ebreja dziļu nekaunību. Turklāt ir arī ebreju kolektīvā nekaunība.
Noteikti ir kolektīvā nekaunība Latvijas mērogā, bet varbūt pat starptautiskajā
mērogā. Bet kam tas ir vajadzīgs? Kuriem ir izdevīgi
restaurēt senas drausmīgas psiholoģiskās kaislības un stimulēt jaunas
drausmīgas psiholoģiskās kaislības? Kāpēc to pieļauj Latvijas ebreji? Kāpēc to
pieļauj Latvijas specdienesti? Par latviešu varas inteliģences aktīvo lomu šīs
odiozās tēmas risinājumā viss ir vieglāk saprotams - tiek izpildīta kāda
konkrēta spēka pavēle un, kā parasti, prāta trūkums traucē izprast savas
noziedzīgās darbības sekas.
Vēlreiz par valsts drošību
Ja mūsu etnosam pārmet nenovīdību, skaudību, neiecietību,
tad tādā gadījumā parasti vienmēr runa ir par naidīgo attieksmi pret gudru un
godīgu tautieti - otru latvieti. Naidīgā attieksme pret gudriem un godīgiem
tautas brāļiem un māsām latviešu mentalitātē ir visnepatīkamākā iezīme, kas
reizē ir tautas attīstības vislielākais šķērslis, liedzot izveidot īstu eliti -
tautas garīgo vadītāju, tautas kuratoru. Tas nav tikai mans viedoklis. Tāds
viedoklis eksistē cittautiešos, kuru dzīve paiet latviešu vidē. Latviešu
kultūras attīstības vēsturiskā kulminācija 70.gados bija iespējama vienīgi
tāpēc, ka latviešu mentalitātes sliktākajai iezīmei neļāva izvērsties
"Maskava", kura pavēlēja visās jomās meklēt un atbalstīt labākos.
Latviešu priekšnieki bija spiesti izpildīt pavēli, kaut gan tālu no Rīgas tas
ne vienmēr notika simtprocentīgi. Minētā mentalitātes nelaime, starp citu, ir
organiski saistīta ar "stučīšanas" māniju, apmelojot un nomelnojot
otru latvieti. Tas ļoti riebās VDK cittautiešu štata kadriem Latvijā. Politiski
pliekaniem indivīdiem nevar būt nekāda priekšstata par valsts drošības
sargāšanu. Tādi primāti nemaz nav spējīgi saprast, ar ko nodarbojas drošības
dienestu aģenti visās valstīs un visos laikos, tajā skaitā LR. Tādiem primātiem
vienīgi ir ļauns prieks, visu saistot ar savai mentalitātei tuvo
"stučīšanu", un salds prieks par iespēju atkal kādu latvieti pazemot.
Un vēl nākas piebilst sekojošo. Nav nekāds brīnums, ka daudzi latvieši nesaprot
divas lietas: 1) arī šodien LR specdienestiem ir aģenti, un viņi tipoloģiski ne
ar ko neatšķiras no VDK, ISI, CIP, Mi6, RAW, MOSSAD, ASIS utt. aģentiem; 2)
sadarboties ar specdienestiem ir katra pilsoņa pienākums, kā tas ir visās
normālās zemēs. Stulbums daudziem to traucē saprast. Protams, to nekad
nesapratīs cilvēki, kuriem valsts suverenitāte nav nekāda vērtība un kuri ar
prieku savā zemē ielaiž svešu karaspēku atbilstoši okupācijas kritērijiem.
Cilvēkiem, kuriem nacionālā valsts nav nekāds svētums, nekad pareizi nespēs
izprast valsts drošības sargāšanas jautājumus. Viņi var tikai kaut ko debili
murgot atbilstoši savai melnajai dvēselei un bezprātam. Viņiem aģenti
asociēsies tikai ar latviešiem klasisko "stučīšanu" no baronu
laikiem, kaut gan pats galvenais ir intelektuālā palīdzība valsts drošības sargāšanā.
sestdiena, 2019. gada 13. aprīlis
Sociālā šizofrenizācija
Šodienas Latvijā tikšanās ar jocīgo laimi, kad dzīves
apstākļi katastrofāli pasliktinās un latviešu tautas garīgā nāve ir fakts, bet
tajā pašā laikā tautas laimes indekss regulāri sasniedz jaunas virsotnes,
liecinot par cilvēku laimīguma pieaugumu, ir tikšanās ar to, ko zinātnē sauc
par sociālo šizofrenizāciju jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizāciju. To
veicina noteikti sabiedrības dzīves apstākļi, kad viss notiek saskaņā ar
principu: jo psihiski pretrunīgāki (šizofrēniskāki) ir dzīves apstākļi, jo
psihiski pretrunīgāka (šizofrēniskāka) ir sabiedriskā apziņa. Latvijā nenormāli
sabiedrības dzīves apstākļi turpinās 30 un vairāk gadus. Nenormāla ir valsts
iekārta: politika un ideoloģija; nenormāli ir sabiedriskās apziņas visi veidi –
māksla, zinātne, reliģija, filosofija, morāle, tiesības. Nenormālības galvenā
izpausmes forma ir idejiskais pretrunīgums un pretdabiskums, idejiskā
pretišķība un pretdarbība. Piemēram, tādi aizvadītajos 30 gados latviešu tautā
tās sociāli bezatbildīgās inteliģences ievazātie Rietumu pagrimuma “koncepti”
kā “uzskatu plurālisms”, “vērtību plurālisms”, “patiesības plurālisms” spēj
izraisīt vienīgi sociālo šizofrenizāciju, kas tā arī praktiski ir noticis. Dzīves idejiskais pretrunīgums ir izraisījis idejisko pretrunīgumu
sabiedrības kolektīvajās smadzenēs un kolektīvajā sirdī. Cilvēki masveidā ir
zaudējuši dzīves realitātes adekvātu uztveri un izpratni. Viņi vairs nezina,
kas ir labs un kas ir slikts, kas godīgs un kas ir negodīgs, kas ir morāli
tikumisks un kas ir morāli netikumisks, jo idejisko vērtību un normu vēsturiski
tradicionālā sistēma tiek noliegta un tās vietā tiek piedāvāts “idejiskais
plurālisms”, kas praktiski nozīmē totāla idejiskā haosa rašanos. Sociālajai
šizofrenizācijai vienmēr ir arī objektīvs faktors – sociuma psihiskās veselības
līmenis. Jo psihiski stabilāks sociums, jo tas ir mazāk pakļauts
šizofrenizācijai (reāli – dažāda veida idejiskajai zombēšanai, apzināti
organizētai garīgajai destrukcijai). Tātad tas ir kompetentāks objektīvi
uztvert un skaidrot dzīves realitāti. Turpretī psihiski nestabilā sociumā
šizofrenizācijai ir lielāki panākumi. Par Latvijas sociuma psihiskās veselības
līmeni liecina konkrēti skaitļi. Tie ir par 2017.gadu pieejami internetā.
Domājams, drīz tiks publicēti dati par 2018.gadu, un tie apliecinās, ka
medicīnas iestādēs Latvijā uzskaitē ir apmēram 100 000 psihiski slimu cilvēku.
Skaidrs, ka ne visi psihiski nestabilie indivīdi ir uzskaitē un atpoguļojas
valsts statistikā. Iespējams, vēl tikpat liels cilvēku skaits (100 000) ir
“nelegālie” psihiski neveselie cilvēki. Masu komunikācijas saturs medijos,
piemēram, liecina, ka sabiedriskās apziņas kopējo līmeni publiski apliecina
galvenokārt psihiski neveseli indivīdi, demonstrējot “idejisko plurālismu” –
fundamentāli šizofrēnisku dzīves uztveri un izpratni. Runa nav tikai par jocīgo
laimi. Runa ir par visnopietnāko cilvēka dzīves procesu šizofrēnisko
interpretāciju. Noteikti mināms vēl viens objektīvs faktors sabiedrības
šizofrenizācijā – intelektuālais līmenis. Psihiski slimiem un intelektuāli
neattīstītiem indivīdiem ir daudz kopēja. Viņi ir aktīvi, nenogurdināmi,
neapturami, kas ne reti iet kopsolī ar dziļu nekaunību un dziļu nelietību.
Internets viņiem paver lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu – attiecīgajā laika
periodā sociumā aktuālo idejisko tematiku. Internetā viņi var netraucēti
izplatīt savu kroplo un amorālo dzīves notikumu izklāstu. Sabiedriskā doma relatīvi
nonāk viņu ietekmē, un tāpēc var tikt koriģēta sabiedriskā apziņa, tajā iesūcoties
dažāda satura idejiskajām anormālībām. Piemēram, psihiski slimie un reizē ļoti
nekaunīgie un nelietīgie troļļi (teiksim, portāla “Pietiek” žuļi, edges, feļi)
un intelektuāli drausmīgi aprobežotie “grantiņi”, “gedrovici” (atkal atsaucos
uz “Pietiek” gadiem ilgi sastopamo “publiku”) var atstāt zināmu ietekmi ne
tikai uz viņiem analoģiska psihiskā un intelekta līmeņa hominīdiem, bet arī uz patstāvīgi
domātnespējīgiem filistriem, vāji izglītotiem jauniešiem, t.s. masu cilvēkiem,
kuri tagad ļoti plaši izmanto internetu. Vai Latvijā ir iespējams mazināt
sociālās šizofrenizācijas tempu? Nav iespējams! Latviešiem nav īstas inteliģences,
bet ir tikai kaut kāda pseidointeliģences masa, kura pati nav spējīga adekvāti
reaģēt saskarsmē ar dzīves realitāti. Sociālo šizofrenizāciju var mazināt
vienīgi apzināta un speciāli organizēta darbība, ko veic inteliģence. Taču,
atkārtoju, latviešiem nav īstas inteliģences un nekas neliecina, ka tā varētu
izveidoties perspektīvā. Gluži pretēji! Viss liecina, ka Latvijā sociālās
šizofrenizācijas temps strauji pieaug.
otrdiena, 2019. gada 9. aprīlis
Apogejs
Ebreja enerģiskā bīdīšana Valsts prezidenta krēslā
noteikti ir latviešu nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs –
augstākā virsotne. Tas ir nacionāli viens no visreakcionārākajiem noziegumiem,
ko līdz šim ir izdarījusi latviešu nacionālo nodevēju subkultūra. Ar
reakcionāro rīcību Valsts prezidenta jautājumā var konkurēt vienīgi atsacīšanās
no valsts suverenitātes 2003.gada referendumā, kas arī uzskatāms par nacionāli
ļoti reakcionāru rīcību – šausmīgu nacionālo noziegumu. Pasaulē visam ir sākums, un pasaulē visam ir arī beigas. Tas
attiecas arī uz tautu/valsti/impēriju/civilizāciju. Katrā ziņā latviešu
nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs ir organiski vienots ar
latviešu tautas beigu fāzi. Nacionālās noziedzības apogejs nekādā ziņā nav
sākums kaut kam jaunam un pozitīvam, kā arī nav vitāls turpinājums kaut kam
vērtīgam no agrāk aizsāktā. Nacionālās noziedzības apogejs ir latviešu beigu,
pēdējās fāzes, elements. Tas ir jāapzinās pilnā mērā. Tā kā jau agrāk ir
pastrādāti šausmīgi nacionālie noziegumi, aizvadītie 30 gadi bija noziegumu
brīvības un organizētās noziedzības gadi, pilnīgi nevērtīgās “6.oktobra
paaudzes” izauklēšanas gadi, tautas izmiršanas un vērtīgāko cilvēku Latvijas
pamešanas gadi, dotais apogejs apliecina, ka latviešu tautas beigas ir
sasniegušas “finiša taisni” – pēdējos metrus. Latviešu sabiedriskajā apziņā jau
ir pārāk liela disonanse starp saprātu un bezprātu, ko acīmredzot vairs nespēj
glābt apziņas dezinfekcija, dezinsekcija, dezaktivācija. Latviešu nacionālo
nodevēju subkultūras figuranti melo pat tad, kad melo, un melo pat tad, kad
saka patiesību. Viņiem ir imunitāte pret godīgumu, gudrību, veselo saprātu,
zināšanām, profesionālo kompetenci, cieņu, godu, atbildību. Viņu prātu un
morāli pārvalda haosa, degradācijas un deģenerācijas baznīca, kura nenosaka
nekādas sankcijas bezprātam un amoralitātei, nacionālajai bezatbildībai un
nacionālajai izvirtībai.
svētdiena, 2019. gada 7. aprīlis
Nacionālais suicīds
Nākas atbildēt uz daudziem jautājumiem. Kādēļ latviešu
visriebīgākais strats naciķi tik enerģiski aizstāv ebreju? Ko tas nozīmē? Kas
aiz tā slēpjas? Kāpēc ebreju aizstāv tie, kuriem nav sveša antisemītisma
apliecināšana? Kāpēc tiek uzkurināts antisemītisms latviešu sabiedrībā, par ko uzskatāmi
liecina jaunākie interneta materiāli ? Kāpēc tas tiek pašlaik darīts? Ko ar to
vēlas retušēt sabiedrības virzībā? No kā vēlas novērst latviešu uzmanību? Vai
ir ticams, ka tiekamies nevis ar specoperāciju, bet atkal tiekamies vienīgi ar
latviešu tradicionālo stulbumu, kad prāta dabiskajai loģikai un veselajam
saprātam nav nekādas nozīmes? Austrumeiropā tāda politiskā līmeņa amatpersonu
izvēle kā valsts prezidents vienmēr ir specdienestu uzmanības lokā. Reāli
procesu vada specdienesti. Process ir ne tikai attiecīgās valsts specdienestu,
bet arī ārzemju specdienestu uzmanības lokā ģeopolitisko, ģeoekonomisko,
militāro interešu kontekstā. Tā tas noteikti ir arī tagad Latvijā, kurā pelēko
ebreju virza pat tādi politiskie spēki, kuru repertuārā antisemītisma tematika
ir tradicionāla. Tātad šie spēki ir saņēmuši
specdienestu attiecīgu rīkojumu. Aprobežoto ebreju virza kāds noteikts
specdienests. Tikai ir jautājums - kurš specdienests? Iespējams, ka virza pat
divu, trīs valstu specdienesti. Domājams, galvenais virzītājs ir tas
specdienests, kura uzdevumā Minsteres ebrejs tika norīkots uz Latviju LKP/VDK
morālo kastrātu rīcībā "demokrātiskuma", "neatkarības",
"brīvības" tēlošanai. Latvijā nav paredzēts mainīt LKP/VDK morālo
kastrātu varu. Tātad pamatā virza tas specdienests, kura misija ir aizstāvēt
LKP/VDK morālo kastrātu kriminālo kapitālismu. Nav speciāli jānosauc šis
specdienests. To katrs zina, kurš dzīvo ar prātu. Tāpat ir zināms, ka Latvijā
saglabāt kriminālo kapitālismu ir ieinteresēti ne tikai vietējie noziedznieki,
bet arī Krievijas, ASV, "Eiropas" valdošā kliķe. Protams, liela loma
kriminālā kapitālisma saglabāšanā ir latviešu miljonam, kas vairs nespētu
eksistēt bez zagšanas, organizētās noziedzības. Latviešu miljona morālais pagrimums aizvadītajos 30
gados ir būtisks faktors kriminālā kapitālisma turpinājumā. Tauta pati ir
izvēlējusies nacionālo suicīdu.
piektdiena, 2019. gada 5. aprīlis
Komunikācijas invaliditāte
Latvijā aktuāls ir jautājums par komunikācijas
invaliditāti. Sociuma pagrimums skar cilvēka darbību un uzvedību. Skar arī
komunikāciju, izraisot ilgstošu vai patstāvīgu normālas komunikācijas
neiespējamību. Piemēram, latviešu sabiedrības dziļais pagrimums nosaka katram
publiskās komunikācijas dalībniekam obligāti ņemt vērā, ka pēc ikvienas
komunikatīvās prezentācijas to momentā apsmies, nolamās, autoram kaut ko
visgudri pamācoši norādīs anonīmi “komentētāji”, kuru kroplā valoda, domas
bezjēdzīgais saturs un domas aloģiskums skaidri liecina par psihisko
neveselību, morālo deģenerāciju, neinteliģenci, neizglītotību, ārprātīgu
nekaunību un nelietību. Konstruktīvi, lietderīgi, informatīvi piesātināti
komentāri latviešu publiskajā telpā (piem., internetā) nemēdz būt. Mēdz būt
vienīgi kaut kāda maniakāla mānija noriet autoru un nozākāt viņa darbu. Latviešu
tautā tā ir jauna parādība. Komunikācijas invaliditāte vēsturiski vēl nesen Latvijā
nebija sastopama. Slimīgo stāvokli ir radījusi interneta līdzdalība
komunikācijā. Svarīga loma ir internetā iespējamajai anonimitātei. Šodienas
komunikācijas invaliditāte ir liela nelaime. Pie tam latviešu aprindās tai ir
strauji progresējošs vēriens (piem., portālā “Pietiek” jau labu laiku nav
komentāru, bet ir tikai psihiski slima “troļļa” Žuļa/Felis/Edge-peže
izdalījumi). Komunikācijas invaliditāte šodien liecina, ka latviešu tautas
lielas daļas apziņas funkcionēšanā dominē odiozs automātisms, reproducējot ieprogrammētu
rusofobiju, vēsturiskos melus un nepārprotami apliecinot nespēju vispār
saprātīgi piedalīties publiskajā diskursā. Pats par sevi saprotams, liecina par
cilvēciskuma zudumu, zaudējot saikni ar Homo
sapiens garīgajiem parametriem.
Par mūsdienu komunikāciju skat. grāmatā “Komunikācijas
planēta”, kuras priekšvārds un divi raksti lasāmi blogā: http://aptekstiintervijas.blogspot.com/
trešdiena, 2019. gada 3. aprīlis
Analītiskais poligons
Portāla “Pietiek”
žurnālisti 2019.gada 3.aprīlī raksta par dārgu automašīnu skaita palielināšanos
Latvijā aizvadītajā laikā. Nekā unikāla te nav! Dziļa sociālā pagrimuma
laikmetos tā notiek. I Pasaules kara gados Faberžē saņēma ievērojami daudz
vairāk pasūtījumu nekā miera laikā. Karš bija lielisks bizness. Tas, ka
Latvijā, "valstī" bez ekonomikas un ar psihiski slimu sociumu, ir tik
liels "miljonāru" skaits un dārgu automašīnu skaits, ir jāuztver kā
loģiska parādība sociuma kolosālas deģenerācijas un degradācijas laikmetā. Pie
tam laimes indekss latviešiem kāpj Stikla kalnā: jo amorālāka, noziedzīgāka,
nelietīgāka atmosfēra, jo latvieši jūtas laimīgāki. Pēc 6.oktobra vispār ir
iespējams vienīgi tautas vienas daļas "labklājības" progress.
Latvija ir lielisks analītiskais poligons destruktīva sociuma pētniecībai.
Krievija ir Latvijas māte un tēvs. Krievijā kriminālais kapitālisms ir
finansiāli alkātīgāks un apjomīgāks. Taču Krievijā ir sociāli organizatoriska
pretestība nacionālajiem laupītājiem. Krievijā ir patriotiski noskaņota
inteliģence. Turklāt ļoti spējīga, gudra, konsolidēta inteliģence. Krievijā ir
daudzi interneta resursi tautas aizsardzībai pret kriminālā kapitālisma
asinssūcējiem, maitasputniem.
Latvijā tas tā nav. Latvija ir ideālākā nacionālās katastrofas stāvoklī.
Pēc 6.oktobra vispār ir iestājies tautas izdzimteņu laikmets, pilnīgi bez
jebkādas kolektīvi organizētas pretestības un sociuma masveidīgas
neapmierinātības neadekvātiem Homo
sapiens iegūstot politisko varu. Nacionālās katastrofas jauna liecība kļūs
ebreja iestumšana Rīgas pilī. Latvija kā lielisks analītiskais poligons
destruktīva sociuma pētniecībai saglabāsies arī turpmāk.
piektdiena, 2019. gada 29. marts
Garīgā uztura problēma
Jautājums par latviešu tautas kolektīvo garīgo procesu (“uzturu”) ir sarežģīts. Procesa ceļā ir drūms šķērslis. Turklāt tas kļūst ar katru dienu augstāks un traucējošāks. Nākas ņemt vērā to, ka 2017.gadā Latvijā uzskaitē bija 89 668 iedzīvotāji ar psihiskās saslimšanas un uzvedības traucējumiem – psihiskiem traucējumiem, šizofrēniju, garīgo atpalicību, šizotipiskiem traucējumiem. Turklāt ir briesmīga dinamika: 2009.-2014.g. psihiski slimo skaits palielinājies par 21%; skaits turpina augt arī pēc 2014.gada. Dati par 2018. gadu internetā vēl nav ievietoti. Skaidrs, ka nosauktajiem “legālajiem” tūkstošiem nākas pievienot “nelegālo” psihisko slimnieku tūkstošus. Tātad tos psihiski neveselos cilvēkus, kuri nav griezušies pēc ārsta palīdzības un neatspoguļojas dotajā statistikā. Latviešu tautas kolektīvā garīgā procesa drūmais šķērslis ir labi redzams publiskajā telpā. Tā kļūst arvien psihiski dīvaināka, psihiski neadekvātāka. Skaidrs, ka daudziem psihiskās veselības stāvoklis atļauj izmantot datoru. Viņi prot lasīt un rakstīt; prot arī sagatavot relatīvi sakarīgu tekstu. Viņu saprāta līmenis ļauj zināt, ka internetā nav jānorāda savs vārds, uzvārds. Kāda daļa no viņiem ir gājusi pamatskolā, smēlusies zināšanas no TV un pat no grāmatām. Piemēram, iesniedzot darbu portālā “Pietiek”, tagad katram autoram ir jārēķinās ar to, ka viņa tekstu momentā apspļaudīs psihiski slims trollis. Taču psihiski slimie tagad ir visur – “Delfos”, “Dienā”, “NRA”. Faktiski nav iespējams pateikt, kur viņu nav.
ceturtdiena, 2019. gada 28. marts
Terminoloģiskā nesaudzība
Jau labu laiku pirms “6.oktobra paaudzes” politiski
prioritārās pozīcijas ieņemšanas Latvijas nacionāli reakcionārais un krimināli
oligarhiskais valstiskums ar noziegumu brīvību nebija pelnījis terminoloģisko saudzību
– korektu, politkorektu, tolerantu, taktisku, pieklājīgu vārdu izvēli. Jau agrāk Latvijas kriminālā
kapitālisma vērtējumos neiederējās eifēmismi – vārdi vai teicieni, kurus lieto
kāda rupja vārda vietā. Tagad, kad bezjēdzīgajā praktiskajā darbībā katru dienu
sevi apliecina “6.oktobra paaudze”, konkrēti atspoguļojot savu fundamentālo
nevērtību valsts lietās un, visnepatīkamākais, nepārtraukti demonstrējot savu morāli
netikumisko seju, par elementāri pieklājīgu valodu vairs nekādā gadījumā nevar
būt runas. Lietas un parādības ir jāsauc visnesaudzīgākajos vārdos, kādus
drīkst lietot publiskajā telpā, neizmantojot vienīgi necenzētu leksiku. Tāpat
atklāti un nesaudzīgi ir jāraksturo latviešu tautas kolektīvais stāvoklis. To
liek darīt “6.oktobra paudze” un tās atbalstītāju masas. Nekādā gadījumā vairs
ilgāk nedrīkst ignorēt to apstākli, ka latviešu tauta tagad sastāv no vienas
pilnīgi nevērtīgas paaudzes, vienas pusnevērtīgas paaudzes un tikai no vienas paaudzes,
kuras darbībā, uzvedībā un komunikācijā ir saglabājusies cilvēciski cienījama stāja.
Terminoloģiskā divkosība, terminoloģiskā demagoģija, terminoloģiskā neprecizitāte
un amoralitāte var vienīgi pasliktināt latviešu tautas stāvokli.
ceturtdiena, 2019. gada 21. marts
Priecīgās atziņas antipods
Priecīgajai atziņai par fiziskās eksistences nodrošinājumu
ir pilnīgi pretēja atziņa par garīgās eksistences traģismu – bezizejas stāvokli,
bojāeju, radot ciešanas un sāpīgus pārdzīvojumus. Pilnīgi pretējā atziņa
(antipods) atkal tāpat kā priecīgā atziņa attiecas tikai uz latviešu saprātīgo
daļu, kurai nav sveša morālā skaidrība, tīrība, nevainojamība, bet galvenais –
garīguma un garīgās attīstības iespējamība. Latviešu eksistence ir atkarība no
fiziskās un garīgās pastāvēšanas, esības, dzīvošanas nosacījumiem. Tā tam ir
jābūt, un tas attiecas uz visiem cilvēkiem. Vienīgi latviešiem starp abiem
nosacījumiem ir aiza. Ar fizisko eksistenci, kuru Latvijā nodrošina ārzemnieki,
viss ir kārtībā. Bet to nevar teikt par garīgo eksistenci, kuru Latvijā
nodrošina paši latvieši. Garīgajā eksistencē ir pilnīgs traģisms. Latviešiem
nav elites. Elites vietā latviešiem ir reti kropla inteliģence. Tās rokās ir māksla
un literatūra, zinātne, filosofija, izglītība, politika, valodas kultūra, masu
komunikācijas saturs. Tā teikt, pārtikas uzturs latviešiem nav slikts. Taču
garīgais uzturs ir pilnīgs mēsls, jo to ražo latviešu inteliģences izdzimteņi.
Vienīgais labums ir tas, ka šie izdzimteņi lielā mērā vārtās vieni paši savos
mēslos un tautas saprātīgākajai daļai ir iespējams sevī uzturēt relatīvi labu
garīgo līmeni, balstoties uz citu zemju garīgo devumu. “Satoristi”, interneta
vājprātīgie troļļi, “Delfi” ūdensgalvas, Bruņinieku nama, valdības dauni,
pederasti, kretīnpūces, gobzemblēži, dagmārbeitneres šarlatānes, alkātīgo
rektoru un skolu direktoru mafijas, “jābūtības dimensijas” kūles, debilās “par-politikas”
muzikanti savos mēslos vārtās vieni paši un faktiski nav spējīgi aptaisīt visu sociumu.
Priecīgā atziņa
Priecīgā atziņa attiecas uz latviešu tautas vitālajām
eksistenciālajām interesēm. Priecīgā ziņa ir šāda. Tas pat ir ļoti labi, ka
Latvijā saimnieko ārzemnieki. Viņiem pieder aramzeme, meži, ūdeņi. Viņu rokās
ir latviešu tautas fiziskās eksistences nodrošinājuma galvenie instrumenti:
finansu sfēra (bankas), ražošana, tirdzniecība, komunikācijas līdzekļi. Tas
nozīmē, ka Latvijā materiālā sfēra funkcionē atbilstoši ārzemnieku racionalitātei
un darba organizācijai. Tātad praktiski tas nozīmē materiālās sfēras
funkcionēšanas stabilitāti un pozitīvu rezultātu, Latvijas ļaudīm garantējot
fizisko eksistenci. Labi ir arī tas, ka LR nav neatkarīga valsts, un Latvija ir
ES “dalībvalsts”. Tāds stāvoklis ir ļoti izdevīgs Latvijā saimniekošajiem
ārzemniekiem, jo visa juridikcija faktiski pamatā tiek veidota un kontrolēta
Briselē, bet nevis Rīgā. Ārzemnieki pamatā nav atkarīgi no vietējās juridikcijas
kaprīzēm un aplamībām. Latvieši var daudz nebēdāties par fiziskās eksistences
nodrošinājumu. To garantē ārzemnieku darbība Latvijā. Tādējādi pašlaik nav
liela nozīme “6.oktobra paaudzes” politiskajai varai. “6.oktobra paaudzes”
fundamentālā nevērtība nespēj ietekmēt latviešu fizisko eksistenci. Dauni,
pederasti, šarlatāni, gobzemblēži, muļķīši lingvisti, kretīni pūces var droši vārīties
48 stundas diennaktī savu vieplību katlā, jo šie primāti nespēj tautai atņemt
fiziskās eksistences līdzekļus. Protams un diemžēl, priecīgā atziņa attiecas
tikai uz latviešu tautas saprātīgāko saujiņu, kura nepiedalās masu zagšanā un
kurai patiešām rūp fiziskās eksistences iespējamība. Situācija ir savā ziņā
amizanta: ārzemnieku samaksātos nodokļus (valsts budžeta kodolu) latviešu
vienai daļai ir iespējams nozagt. Šo iespēju ārzemnieku racionalitāte un darba
organizācija nevar liegt. To var liegt tikai tautas inteliģence, kura Latvijā
ir sastopama, bet ļoti nelielā apjomā.
otrdiena, 2019. gada 19. marts
Unikālais bezprāts
Jāņa Erlata 2019.g. 18.III publicētais teksts portālā "Pietiek" nav atstājams bez vērtējuma. Visvieglāk
būtu teikt: tā ir ārprātīga latvieša izdarība, pret kuru ir adekvāti jāizturas.
Tas ir pareizi! Taču tekstā ir unikāla bezprātība. Kaut ko tādu nav nācies
sastapt. Bet pats galvenais – teksts ir latviešu publiskās telpas elements.
Tāpēc pret to ir jāizturas nopietni. Unikāli bezprāta produkti ir šādā
fragmentā: "Komunisma un fašisma vienādošana izraisīja sašutuma vētru
cilvēkos, kuri visu savu mūžu abus režīmus bija uzskatījuši par savstarpēji
ideoloģiski naidīgiem. Lai izvairītos no asām diskusijām, kuras varētu beigties
ar vardarbību, ļoti simpātisks šķita ieteikums visas zināšanas pasludināt par
meliem. Cilvēce savā attīstības gaitā bija radījusi tik daudz zināšanu, ka tās
vairs nevarēja atšķirt no meliem. Zināšanas un meli kļuva līdzvērtīgi. Tie,
kuri zināšanās meklēja patiesību, īstenībā aicināja uz vardarbību, līdz ar to
patiesības vārds kļuva par sinonīmu vardarbībai." Fašisms un
sociālisms ir ne tikai ideoloģiski, bet arī ontoloģiski naidīgi un
nesavienojami. Tas ir katram normālam cilvēkam zināms. Kurš ir simpātiskā
ieteikuma autors? Kā var būt simpātisks ieteikums zināšanas pasludināt par
meliem? Kā var rasties ieskats par
zināšanu un melu līdzvērtību? Kā var patiesības zinātāji aicināt uz
vardarbību? Kā var patiesības meklētāji aicināt uz vardarbību? Kā var patiesība
kļūt sinonīms vardarbībai? Un beidzot: vai tik tiešām latviešu kādas daļas garīgais
stāvoklis jau ir tik ārprātīgs, ka ārprātīgu hominīdu unikālā bezprāta
izgarojumi var kļūt publiskās telpas sastāvdaļa? Jānis Erlats nav viens ar savu
bezprātu. Viņa bezprātu publicē! Viņam ir atbalstoši lasītāji! Jānis Erlats ir
etniski kolektīvā bezprāta sastāvdaļa. Vai mums ir jābūt gataviem turpmāk
tikties ar vēl lielāku un unikālāku bezprātu?
Abonēt:
Ziņas (Atom)