Esejā par taisnīguma sairšanu un trūdēšanu (tabesu) noteikti varēja izvērst ģenētisko aspektu. Tam nākotnē zinātne katrā ziņā pievērsīs lielu uzmanību. Ģenētiskā faktora loma vēsturiskajos notikumos jau tagad tiek apskatīta arvien biežāk un biežāk. Netaisnības uzplaukumam Austrumeiropā ir ļoti dziļas ģenētiskās saknes, jo XX gs. tika apzināti iznīcināts vērtīgākais ģenētiskais materiāls. “Perestroika” drausmīgi atklāj ģenētisko degradāciju. No lumpeniski plebejiskajām masām mutācija ir devusi tik šausmīgu materiālu, kuram nav precedentu. Tika apzināti plānota nesalīdzināmi lielāka sociālā netaisnība nekā “oktobra revolūcijā”, kuras mērķis bija likvidēt materiālo nevienlīdzību. “Perestroikas” arhitekti paredzēja radīt milzīgu materiālo nevienlīdzību – visu atņemt pašam proletariātam. Turklāt atņemt savējiem – tādas pašas lumpeniski plebejiskās izcelsmes cilvēkiem kādi bija gorbiji, jakovļevi un citi ģenētiskie atkritumi. Var, protams, ironizēt: proletariāts piedzīvoja atriebību par saviem grēkiem pret “kapitālistiem”. Kas attiecas uz latviešiem, tad nākas runāt par nedaudz savādāku ģenētisko virzību. Latviešiem nekad nav bijis tāds ģenētiskais slānis, kāds bija krieviem, poļiem un citiem, kuri varēja lepoties ar savu aristokrātiju. Latviešu šodienas taisnīguma tabesa ģenētiskais avots ir vergu ģenētiskā evolūcija, kura ir radījusi izteiktu viepļu masu. Kopīgais ar “perestroikas” viepļiem ir tas, ka arī latviešu viepļu netaisnība ir vērsta pret savējiem – tādiem pašiem latviešiem ar tādu pašu ģenētisko bāzi. Uz šī fona visa muldēšana par savu valsti, neatkarību, ģeopolitiskajiem riskiem ir grotesks fars, jo LR vieni viepļi apzināti iznīcina otrus viepļus. Latvieši apzog paši sevi un savā mežonīgajā tumsonībā nav spējīgi to saprast. Vienīgi ir spējīgi savā pagrimumā vainot krievus, ebrejus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru