Dārgums

Kapitālisma lielākais dārgums ir privātīpašums. Kapitālistiskās valsts galvenais uzdevums ir privātīpašuma sargāšana; respektīvi, privātīpašnieku aizsardzība viņu privātīpašuma aizsardzības jautājumos. Kapitālismā privātīpašums ir reāls dārgums. Par privātīpašuma aizsardzību kapitālismā reāli interesējās un rūpējās. Solot konsekventi aizsargāt privātīpašumu, kapitālisms nemānās, un tāds solījums nav politisks triks vai ideoloģiska demagoģija, kā tas kapitālismā ir ar kapitālisma dārgumiem “demokrātija” un “brīvība”, kas pamatā ir ideoloģiski virtuālas konstrukcijas. Kapitālisma liberāli demokrātiskajā iekārtā brīvība un demokrātija attiecās tikai uz valdošajiem slāņiem, bagātniekiem. Runas par demokrātiju kā dēmosa varu vispār ir skaists bubulis. Par privātīpašumu kā kapitālisma organisku un svētu sastāvdaļu to nedrīkst teikt. Privātīpašuma aizsardzība ir augstā līmenī tiesiski normēta un valstiski uzraudzīta, garantēta. Tas, ka LR ir krimināli oligarhiska mēslu bedre, izpaužās attiecībā pret privātīpašumu. LR sevi retoriski sludina kā kapitālistisku valsti, taču praktiski ir krimināla valsts ar totālu noziegumu brīvību un totālu privātīpašuma nihilismu. LR privātīpašums nav svēta lieta, nekādā gadījumā nav reāls dārgums. Valsts neaizstāv privātīpašnieku intereses privātīpašuma aizsardzībā. Valsts tiesu sistēma, prokuratūra, policija un citi dienesti nav privātīpašuma sargi, bet gan ir privātīpašuma laupīšanas līdzdalībnieki. Internetā ir daudz pierādījumu, ka, piemēram, tiesa kalpo bandītiskiem laupītājiem, kuri kādam vēlas atņemt privātīpašumu. LR krimināli oligarhiskā iekārta ar noziegumu brīvību un privātīpašuma nihilismu latviešu masās neizraisa pretestību. To nākas izskaidrot ar latviešu taisnīguma apziņas niecību. Latviešiem ir jocīga attieksme pret noziedzību, melošanu, zādzībām. Latviešiem ir „labi” zagļi un „slikti” zagļi, „labi” čekistu „avoti” un „slikti” čekistu „avoti”. Latviešu taisnīgums nav ideāli konsekvents, bet parasti vadās no kaut kādiem amorāliem un faktiski neskaidriem apsvērumiem. Piemēram, nav saprotams, kāpēc tādi čekistu „avoti” kā Stradiņš, Taivāns, Andrejevs ir „labi” čekistu palīgi un cienīgi saņemt valsts apbalvojumus, augstus amatus, publikas jūsmu, bet citi „avoti” tiek nolamāti.