Jaunā ideoloģija

Globālo sociālo problēmu analītikā tiek pasvītrota jaunas ideoloģijas nepieciešamība. Runa nav par ideoloģijas nevajadzību, atmiršanu, kaitīgumu, bet gan par jaunas ideoloģijas akūtu nepieciešamību. Par ideoloģijas nevajadzību, atmiršanu, kaitīgumu izsakās tikai tie, kuri apzinās savas ideoloģijas bezspēcību, novecošanu, pagrimumu, traucēšanu u.tml. Jaunas ideoloģijas nepieciešamība ir elementāri loģiska: Jauno laiku visas trīs dominējošās ideoloģijas ir zaudējušas aktualitāti un neatbilst mūsdienu dzīves īstenības vajadzībām, nespējot idejiski mobilizēt cilvēkus saskarsmē ar esamības realitātēm. Jauno laiku trīs dominējās ideoloģijas ir 1) sociālisms, 2) nacionālisms (fašisms) un 3) liberālisms. Sociālisma ideoloģijas likteni nosaka saimnieciskās darbības zinātniski tehnoloģiski determinētā strādnieku šķiras izzušana un šķiru cīņas atmiršana sociāli politisko problēmu risināšanā. Nacionālisma ideoloģijas likteni nosaka transnacionālās saimnieciskās darbības determinētība, masveidīgi degradējot nacionāli suverēno valstiskumu un pilsoniskās nācijas valstiski politiskās iespējas. Liberālisma ideoloģijas likteni nosaka šīs ideoloģijas sasniegtais, bet galvenais – šīs ideoloģijas pārcenšanās, galu galā deformējot ideoloģijas konstruktīvo jēgu vispār. Liberālisms jau ir visu paveicis sava centrālā objekta – indivīda – aprūpēšanā: atbrīvojis indivīdu no Dieva, atbrīvojis indivīdu no nacionāli suverēnas valsts, šķiriskās piederības, dzimtas („gendera”), ģimenes, racionālisma, savienojis indivīdu ar iracionālismu, postcilvēku, virtuālo realitāti, idejisko un vērtību plurālismu, kosmopolītismu, postmodernismu garīgajā kultūrā. Liberālisma pārcenšanās ir galvenais iemesls liberālisma turpmākajai nevajadzībai, objektīvi pamatotai atmiršanai, kaitīgumam. Nepieciešama jauna ideoloģija. Tās mērķis – cilvēka saglabāšana, pie reizes atbrīvojot cilvēku no liberālisma pārcentīgās ietekmes. Jaunajai ideoloģijai ir jāpanāk, ka cilvēks paliek cilvēks, bet nevis transformējas postcilvēkā. Jaunajai ideoloģijai cilvēkā ir jāsaglabā cilvēka cilvēciskuma parametri: valoda, garīgā kultūra, identitāte, garīgums, pašcieņa, tikumiskums, humānisms, brīvības prioritāte, nacionālā pašapziņa. Bet tagad par galveno - ideoloģiju demogrāfiskās pārejas laikmetā, kad "baltā" rase noveco un izmirst, zaudējusi dzīves interesi, savas rases atražošanas interesi, masveidā pievēršas triviālām baudām un primitīvai izklaidei; respektīvi, dzīvo saskaņā ar principu "dzīres mēra laikā". Kādai šādos apstākļos ir jābūt ideoloģijai?  Saprotams, visu sarežgī "balto" cilvēku imunitātes zudums pret degradāciju un deģenerāciju. Kādai ir jābūt ideoloģijai, lai "baltai" rasei saglabātu cilvēcisku seju? Atbildē uz šo jautājumu obligāti jāņem vērā mūsu nekompetence; mēs nezinām, kādi spēki organizē un pārvalda demogrāfisko pāreju. Vienīgi nojaušam, ka tas ir kosmiskās enerģijas spēks un šis spēks nav meklējams uz Zemes. Vēl nojaušam šī spēka fatālo raksturu, pret kura gribu cilvēki ir bezspēcīgi. Proti, ja ir nolemta "baltās" rases panīkšana, tad tā arī notiks un neviena ideoloģija to nespēs novērst.