Vislielākie humanitātes noziedznieki

Par humanitātes noziedzības būtību informācija ir pieejama. Tie, kuri vēlas zināt, kas ir humanitātes noziedzība un kādā veidā tā izpaužas Latvijā, var atrast un atradīs informāciju internetā. Savādāk ir attiecībā par konkrētiem humanitātes noziedzniekiem. Viņu vārdi nav publiski nosaukti. Nav nosaukti to cilvēku vārdi, kuri pie mums ir vislielākie humanitātes noziedznieki. Tie ir inteliģences pārstāvji, kuru profesionālais un amata (pats par sevi saprotams arī morālais) pienākums būtu vērsties pret visām bezjēdzībām valsts dzīvē, bet īpaši politikā, valsts institūtu kadru izvēlē, partiju konceptuālo programmu izvērtējumā, masu mediju satura kritiskā analīzē, ideoloģijas idejiskās vērtības, mākslas un literatūras estētiskās vērtības iztirzājumā.  Runa pirmkārt un galvenokārt ir par valsts bezjēdzībām sociāli politiskajā un garīgās kultūras (humanitārajā) sfērā. Bezjēdzības tik tikko minētajās sfērās graujoši atsaucas uz visiem dzīves segmentiem. Tāpēc vislielākā atbildība gulstas uz tiem cilvēkiem, kuri mūsu zemē attiecīgos vadošos amatos var profesionāli kardināli ietekmēt (tas būtu viņu pienākums) sociāli politiskās un garīgās kultūras stāvokli – idejisko, estētisko, morālo, sociālo, politisko, ideoloģisko stāvokli. Tie ir cilvēki, kuri valstī teorētiski skaitās viskompetentākie attiecīgajā jomā. Tāpēc viņu pienākums ir kritiski vērsties pret jebkuru novirzi attiecīgajā jomā, bet nevis klusēt un būt konformistiem, taču vissliktākais – dziedāt slavas dziesmas valstī sastopamajām bezjēdzībām. Tie ir cilvēki, no kuriem sabiedrība drīkst pieprasīt profesionālu iejaukšanos jebkurā nepilnībā, kuru savā darbībā pieļauj politiķi, ierēdņi, institūcijas. Kuri pie mums teorētiski ir viskompetentākie sociālajā un humanitārajā sfērā? Tie ir vadošie akadēmiskie kadri filosofijā, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Tā tas ir jebkurā valstī, un tā tas ir arī Latvijā. Pats par sevi ir saprotams, ka sociālajā un humanitārajā sfērā viskompetentāko darbību (kritiski analītisko palīdzību valsts institūtiem) nav jāgaida no dabaszinātņu, eksakto zinātņu, inženierzinātņu akadēmiskā kontingenta. Viskompetentākā darbība ir jāgaida no LU attiecīgajām fakultātēm, jo LU ir mūsu vadošā universitāte un tās atbildīgie akadēmiskie kadri ir vadošie speciālisti attiecīgajā nozarē. Pie mums vislielākie humanitātes noziedznieki konkrēti ir Maija Kūle (filosofija), Juris Rozenvalds (sociālās zinātnes) un J.Kursīte, I.Druviete, A.Cimdiņa (humanitārās zinātnes). Tie ir cilvēki, uz kuriem gulstas vislielākā atbildība, jo viņi ir priekšnieki, paši aktīvi iesaistās publiskās sfēras norisēs, bet visnepatīkamākais – regulāri medijos laiza valdošo kliķi un ir izteikti konformisti. Viņu augstie amati un akadēmiskie tituli ir principiāli svarīgi viņu vainas (humanitātes noziedzības) pasludināšanā. Tie ir cilvēki, uz kuriem gulstas milzīga (vismilzīgākā) atbildība par mūsu dzīves idejisko un morālo bezvērtību. Viņu pienākums bija vērsties pret bezjēdzībām, bet nevis verdziski pakalpīgi klanīties kriminālā kapitālisma šausmīgajām izdarībām.