Latvieši un nacisms

Jautājums par latviešu attieksmi pret nacismu regulāri rodas katru gadu 16.marta pasākumu kontekstā.  Latviešu sabiedrības viena daļa atbalsta leģionāru pasākumus, tos agresīvi naidīgi pretstatot padomju armijas uzvaras pasākumiem. Agresīvi naidīgā nostāja (tātad vācu armijas un Hitlera reiha atbalsts) aicina pieņemt, ka latvieši atbalsta arī Hitlera valsts nacionālsociālisma jeb (populārā saīsinājumā) nacisma politisko ideoloģiju. Tiekoties ar latviešu sabiedrības vienas daļas jūsmu par nacismu un naidu pret padomju laika sociālismu, var domāt, ka latviešu attiecīgajai daļai ir tuva un dārga nacisma politiskā ideoloģija. Nākas uzskatīt, ka latviešu agresīvi naidīgo nostāju diktē nacistiskā idejiskā pārliecība, nacisma ideoloģijas determinētā cilvēku apziņa, pasaules uztvere u.tml. Tātad sanāk, ka latviešu nacisma fani tāpat kā vācu nacisti vēlas dzīvot sociālismā ar nacionālistisku satvaru. Latviešu nacisma fani tāpat kā vācu nacisti pretojas kosmopolītismam, vēlas vispārēju labklājību, protestē pret parlamentāro demokrātiju, vēlas nepieļaut bezdarbu, šķirisko iedalījumu un šķirisko nevienlīdzību. Latviešu nacisma fani tāpat kā vācu nacisti atzīst tikai valsts suverenitāti, valstisko brīvību un neatkarību, dara visu iespējamo savas valsts drošības nostiprināšanā. Latviešu nacisma fani tāpat kā vācu nacisti nekad neielaidīs savā zemē citas zemes karaspēku atbilstoši okupācijas kritērijiem, kad šī svešā karaspēka karavīri ne tikai nepakļaujas vietējai jurisdikcijai, bet regulāri apčurā vietējo svētumu – Brīvības pieminekli vai Reihstāgu. Patiesībā reālā aina ir pretēja: latviešu nacisma faniem nacisma politiskā ideoloģija ir pie vienas vietas, un viņi nemaz nezina nacisma jēgu un mērķus. Latviešu nacisma faniem nemaz nav vajadzīga nacisma politiskā ideoloģija, jo viņi ir savu dzīvi iekārtojuši diametrāli pretēji nacisma konceptam un jūtas pilnā mērā ar to apmierināti. Ja tas tā nebūtu, tad latviešu zemē tagad nesmirdētu kriminālais kapitālisms, pie varas nebūtu kompradoru un kosmopolītu valdošā kliķe, tauta neizmirtu un nepamestu Latviju, nebūtu aizas starp bagātajiem un nabagiem, bet pats galvenais – Latvija būtu suverēna valsts un latvieši nebūtu atsacījušies no brīvības, valstiskās neatkarības. Tas, ko demonstrē latviešu viena daļa 16.marta pasākumu kontekstā, faktiski ir visdziļākā neattīstība, tumsonība, aprobežotība, cilvēciskā nevērtība, kam nav nekā kopēja ar nacismu. Latviešu vienai daļai leģionāri kalpo vienīgi lai izšļāktu savu zemcilvēka vircu un apliecinātu savu zemiskumu, nodevīgumu, nelietību, neizglītotību, neinteliģenci, īsta patriotisma neizpratni.